Plācis - Sigulda

Visi Braslas 2 un vairāk-dienu maršruti pirms uzsākšanas ir "jāpārbauda uz ūdens pietiekamību" - ja lejas gabals ir puslīdz braucams visu vasaru, tad augšgals mēdz palikt sauss. Diemžēl, to nevar uzminēt mēnesi uz priekšu, bet pāris nedēļu griezumā aina ir puslīdz skaidra.

Plācis - Sigulda: tas pats Straupe - Sigulda, tikai drusku garāks.

Maršruts sākas Plācī pie tilta pār Braslu. Pirmās dienas posms ietver sportiskāko airējamo gabalu līdz Mārkulīču kempingam vai Valmieras šosejas tiltam, otrajā dienā jānokļūst līdz Siguldai.

Apskates objekti. Tādu šeit daudz. Sākumposmā - Vējiņu pazemes ezeri, otrajā dienā -  visa senleja vienos iežos, ieskaitot pat ūdenskrātuves posmu! Podnieku iezies, Aņītes Garais iezis, Varšavu iezis, Kraukļukalna iezis, Aņītes vidējais iezis, Jāņavārti, Aņītes augstais iezis, Slūnu iezis, Melnais iezis, Virtakas iezis, Buļļu iezis. Lai zinātu kurš ir kurš, Jums būs jāsameklē un jāņem  līdzi kāds drukāts ceļvedis.

Vējiņu pazemes ezeri. “Vējiņu” māju tuvākajā apkaimē izskalošanas jeb sufozijas procesu rezultātā izveidojušies pazemes tukšumi. Tad, kad virs pazemes tukšuma iegrūst pārsedzošie iežu slāņi, veidojas sufozijas kritene. Vienā no tām atrodas  zerala. Aiz dziļās, šahtveidīgās alas ieejas atrodas pirmais, bet mazliet tālāk – otrais pazemes “ezers”. Mazliet tālāk – pie Braslas atrodas 42 m garā Upes ala. Abas alas atklāja 1984. gadā.

Braslas senleja. Gaujas labā krasta pietekas Braslas senleja sākas pie Straupes un beidzas pie upes ietekas Gaujā. Upes posmā no Straupes līdz Braslas ūdenskrātuvei senlejas dziļums ir līdz 15 m, bet no ūdenskrātuves līdz ietekai Gaujā līdz pat 30 m dziļš un 300 m plats “kanjons”. Kā raksta speciāli apmācīti cilvēki, dziļāko Braslas senlejas posmu pirms aptuveni 12 000 gadu veidojuši ledāja kušanas ūdeņi. Šis ir arī viens no skaistākajiem Latvijas upju posmiem, kur krāšņi atklājas Gaujas svītas sarkanīgie un dzeltenie  smilšakmeņu atsegumi.