Neturi sveci zem pūra! Ļauj mums mācīties no tavām kļūdām kā mēs tev nesakām par savējām... Atsūti mums savu redzējumu par labu laivu, sliktu telti vai izdevušos pasākumu....
Laivošanas iedvesmots uzrakstīju šādu te prozas gabalu:
Ievada vietā varu vien piebilst, ka gan man, gan Agnesei šis bija pirmais nopietnais airējiens, kas ir garāks par 10 km, es vismaz uzskatīju ka māku airēt, Agnese pirms starta teica ka iemācīsies.
0 - 10 km: Entuziasma pilni airējam, laivai ir nedaudz neerti soliņi.
10 - 20 km: Kur ir tas sasodītais tilts??
20 - 25 km: Igauņu makšķernieki pateica nepareizu virzienu.. pusstundu airējam un atgriežamies tur pat kur sākām... STULPIE IKAUŅI!!!
25 - 44 km: Pirmais kontrolpunkts un gandrīz pusceļš. No sēdēšanas sāp dibens, no airēšanas mugura.
44 - 50 km: "Viss sākas pēc 60 kilomeritem", sākas redzes halucinācijas, acu priekšā lēkā punktiņi, mugura vairs nesāp, uz dibena tulznas, airējam. Pār mani nāk apgaismība, ka Dieva nav, vismaz ne šeit. Jūtos harmonijā ar dabu, apsveru domu dibināt šeit mormoņu komūnu. Vietējiem makšķerniekiem prasam cik tālu ir Strenči, šie tik nosmej un saka, ka ātrāk par rītdienu mums tur nenokļūt, uzzinot ka airējam uz Valmieru, šie paliek domīgi.
50 - 70 km: paliek tumšs: Kur ir tie sasodītie Strenči???? Pētām karti, Strenčiem jābūt pēc 4 km, noairējam 10, joprojām nav... ble
70 - 75 km: Nakts, priekšā kautkādi lukturi, 2. evakuācijas punkts Strenču tilts.. no evakuācijas atsakamies. Mūs brīdina par akmeņiem un krācēm.. Airējam.
75 - 78 km: Sāpju vairs nav! Airēšana kļūst tikpat vitāla kā elpošana. Priekšā dzelzceļa tilts un krāces! Problēmas ar labās/kreisās puses noteikšanu. Redzamība 2 m + migla
78 - 83 km:
- Vai Tu kaut ko redzi?
- Nē!
- Priekšā gadījumā nav akmens?
- Nezinu!
Bams!
Kādas 5 reizes kāpju ārā no laivas un stumju to pāri krācēm un akmeņiem! Ik pa brīdim ieslēdzam lukturi, lai paskatītos, kur vispār atrodamies.
83 - 90 km: Zvaigžņota debess! Redzam krītošu zvaigzi, tādu ar asti pāri visām debesīm! Uztveru to kā zīmi no Visaugstākā!
90 - 100 km: Pilnīga harmonija, klusums, pilnīga tumsa, redzmas tkai zvaigznes. Airējam!
Finišs: Pēc kārtējā līkuma ieraugam ugunskurus kreisajā krastā, sakopojam visu visuma enerģiju un noairējam pēdējo km.
----------------​---
Krastā izkāpt ir problēma, zeme līgojas, un rokas airē... Dabonam desiņas un tēju, atceros, ka man laivā bija alus. Izeju no viesību telpas mežā, apeju rinķi - upes NAV! Saprotu, ka labi nebūs un eju atpakaļ, izdzeru tēju un taisos iet pirtī. Uzzinam, ka 1/2 vispār līdz galam nav tikusi, dažs labs jau neticējis, ka izturēsim... Apbalvošana, mūsu laiks 16:59.
Sadabūju gidu un krastmalu tomer atrodu, paņemu alu un jūtos kā apgarots. Gulēšana mājiņas 2.stāvā, tur skats kā pēc kaujas, kur katrs pakritis tur arī guļ, pakrītu arī es
Paldies organizātoriem par pasākumu!