Protams, visvienkāršākais paņēmiens ir apnest laivu pa krastu. Tomēr ne vienmēr tas ir viegli un vienkārši. Bieži vien daudz racionālāk ir šādu šķērsli pārvarēt braucot.

Laivas ceļā ir nogāzies koks. Ko darīt?

Tātad, daudzmaz straujā upes plūdumā, priekšā ir nogāzies koks!
Ja koks ir augstu virs ūdens, visērtākā un vienkāršākā metode ir izlīst tam pa apakšu noliecoties zemu uz priekšu - šādā gadījumā pēc koka pārvarēšanas braucējs visātrāk var ieņemt normālu stāvokli un praktiski neizlaist īrienus. Šīs metodes trūkums - tā var izlīst tikai zem augstu esošiem kokiem. Samazinoties koka augstumam, pienāk brīdis kad koks sāk pārbaudīt ķiveres (vai galvas) izturību.

Zem zemākiem kokiem jālien atliecoties uz aizmuguri. Tā var noliekties itin zemu un ar rokām atspiežoties pret koku to var pacelt uz augšu (ja tas ir viegls) vai maza tilpuma laivai paspiest asti zem ūdens, tādējādi atvieglojot līšanu. Ja koks ir īpaši zemu, šādi lienot parasti aizķerās veste kas uzvilkta uz apjomīga rumpja. Trūkums šai metodei - ja aizķeraties/sabremzējaties lielā straumē, straume laivu izspiež uz priekšu un jūs vai nu izkrītat no tās (pūšļa gadījumā), vai tiekat apgāzts svecē (kajaka gadījumā). Ja pūslī aizmugurējais braucējs tup uz ceļiem, tad tam izkrišana no laivas draud katrreiz kad viņš atliecās atpakaļ - aizķerties aiz koka nemaz nav nepieciešams.

Vēl zemākus kokus ar kajaku un pa daļai arī ar pūsli var paņemt braucot sāniski. Sāniski piebrauc pie zemā koka, un - tikko to var aizsniegt, tā ķeraties tam klāt (pie tam laiva ir jāatstāj virsstraumes pusē) un lienat apakšā. Lai neapgāztos, turpiniet turēties pie koka un ļaujiet lai straume jūs un laivu iznes zem koka. Tikko laiva ir izdabūta kokam pa apakšu, tā laidiet koku vaļā un turpiniet airēt. Nedaudz iemanoties arī šo paņēmienu var izpildīt ātri un nesamocīti. Pielietojot šādu metodi ir svarīgi lai zem koka būtu gana dziļš - citādi jūsu miesas un braucamais tur iesprūdīs. Ja ir vēlēšanās (un normāls hidrotērps), šādi braucot var izlīst pat zem tādiem kokiem, kuriem apakšējā mala ir ūdenī (tas gan ir izdarāms tikai ar maza tilpuma laivām).
Svarīgs nosacījums - tā kā izpildot šo paņēmienu, laiva parasti sabremzējās, ir jāliek pamatīga zemstraumes kante un jārīkojas ātri - kamēr straume nav guvusi virsroku.
Braucot ar vaļējām laivām (bez špricdeķa), veikli rīkojoties var palaist laivu kokam pa apakšu un braucēji pārkāpj tam pāri pa augšu.

Visi augšminētie paņēmieni, kuros ar koku notiek ciešs kontakts, ir izpildāmi tikai salīdzinoši mēreni straujās vietās. Riktīgā straumē praktiski jebkura aizķeršanās aiz koka draud ar tūlītēju avāriju.

Ja esat pilnīgi drošs, ka zem ūdens nav vēl viens koks, braucot ar kajaku var izpildīt arī ekstrēmu paņēmienu - piebrauciet sāniski pie koka, pirms paša koka gāžaties riņķī uz visstraumes pusi, ļaujiet straumei iznest laivu zem koka un otrā pusē uzceļaties. Diezgan bīstams pasākums - ja zem ūdens būs vēl viens koks vai zari, pasākums var beigties slikti.

Ja nu redzams ka nesanāks ne šis ne tas, straume nes laivu kokam (vai sagāzumam) klāt un apstāšanās iespēju nav, tad varat uzskatīt ka tūlīt būs konkrēta d… Aizmirstiet par mantām un laivu! Ja tas ir tikai viens koks, gan jau pēc tā mantas izzvejosiet. Ja tas ir sagāzums, tad vēl jo vairāk - beigtam esot mantas nebūs vajadzīgas ne tik!

Ja braucat ar pūsli vai citu laivu ar vaļēju klāju, leciet no tās laukā uz krasta pusi un ceriet, ka upe būs gana sekla un straume ne tik stipra lai jūs netiktu līdz krastam pirms sagāzuma. Otra versija - pirms straume ir uzsākusi lielisku piespiedes procesu, evakuēties no laivas uz koka vai to sagāzuma un no turienes noskatīties kā laiva jautri pazūd zem daudzgadīga koku sanesuma. Ja gribat tikt sveikā cauri, evakuācija jādara visai veikli.


Ja braucat ar laivu, kurai ir segts klājs (kajaku, piemēram) strauja evakuācija no tās nav iespējama. Ja citi varianti nesanāk, tuvojoties piespiedei, gāžaties tai pretī un atspiežaties pret baļķi ar rokām, neļaujot laivai sasvērties uz virsstraumes pusi. Gadījums, protams, ir smags - lai laivu noturētu vietā ir jāturas ar abām rokām; tikko sagribās uzsākt ko citu, laiva vairs neturas vietā… Ja situācija atļauj, saglabājot kanti, ar ķermeņa augšdaļu uzguļaties uz koka - tad rokas paliks brīvas un varēs ko pasākt lietas labā. Ja situācija to neatļauj, sēdiet un gaidiet kad palīdzēs citi braucēji. Vienam tādus pasākumus izpildīt ir riskanti.


Ja koka lielākā daļa ir zem ūdens, pa apakšu tam cauri netiksiet arī ar kajaku. Esat nolēmis to pārbraukt pa augšu ar ieskrējienu. Kā to izdarīt?
Vispirms kārtīgi ieskrienaties. Laivas trajektorijai ir jābūt vērstai taisnā leņķī pret koku. Pēdējā mirklī pirms laivas priekšgals atdurās pret koku, noslogojiet pakaļgalu. Priekšgals pacelsies augstāk un laiva inerces dēļ slīdēs kokam pāri. Tikko priekšgals ir uz koka (un sāk bremzēties), ķermeņa augšdaļai nezaudējot iegūto ātrumu, svars ir jāpārnes uz priekšu, atslogojot laivas pakaļgalu, un jāizdara ļoti spēcīgs īriens uz priekšu. Ja pakaļgals paliks noslogots, vai koks izrādīsies par augstu, laiva netiks tam pāri, zaudēs ātrumu un atslīdēs atpakaļ, un straume nekavēsies izmantot izdevību paspiest asti zem ūdens un apgāzt jūs svecē zem koka.


Ja braucat ar pūsli, tad princips ir tāds pats - atslogojiet priekšgalu, tas ies kokam pāri. Ar inerci pārslīdēt "sausam" kokam neizdosies - tad kad laiva grasās bremzēties, ķermenim nezaudējot ātrumu pārkāpiet zem laivas grīdas esošajam kokam pāri, pakaļgals paliek viegls un laiva pārslīd kokam pāri. Divatā airējot pūsli šādas darbības ir apgrūtinātas, bet airējot vienam tas var tikt paveikts gana veikli. Spēcīgā straumē ir jāuzmanās lai pūslis sabremzējoties pie koka netiktu pieliets pār aizmugurējo bortu - tas draud ar laivas aptīšanu ap koku.


Noslogošanas izmantošana attiecās arī uz divvietīgām laivām (pūšļi, smailes, kaķi, kanoe), tikai lai pārvietotu laivas smaguma centru, braucējiem ir jāpārvietojas pa laivu. Divvietīgā laivā tas nav vienkārši, lai neteiktu - neiespējami. Kaut cik sekmīgi šādas operācijas var izdoties ar lieliem pūšļiem, kaķiem un kanoe.

Ja straume nav pārmēru spēcīga, un kokam netiek pāri ar ieskrējienu, no laivas ar vaļēju klāju var izkāpt uz koka un pārcelt laivu tam pāri.

Gadījums, kad straume plūst slīpi attiecībā pret koku ir īpaši smalks un ir labi jāisvērtē situācija lai riskētu lekt pāri slīpam kokam. Pamata princips ir tas pats - lecienam ir jābūt vērstam taisnā lenķī pret koku. Problēma ir šī leņķa ievērošana - koks laivu cenšās novirzīt uz vienu, straume - uz otru pusi. Rezultātam ir jābūt augšminētajam taisnajam leņķim, citādi laiva atšļuks atpakaļ un tiks piespiespiesta pie koka ar vienu vai otru sānu. Šļūcot atpakaļ no koka, laivas zemstraumes borts ir uz koka, virsstraumes borts - straumē, tā ka var uzskatīt ka laiva jau ir apgāzusies… L.

Galvenais padoms kritušu koku gadījumā - ja Jums rodās šaubas par veiksmīgas izbraukšanas iespējamību, apnesiet to vietu pa krastu.

Saistībā ar kokiem izcilākā iesācēju kļūda ir - ātrā straumē, braucot garām kokam, PIEĶERTIES PIE TĀ !!! Kāpēc ļaudis to dara, viņi nevar paskaidrot, bet rezultāts vienmēr ir lielisks un atraktīvs.


Otra kļūda protams, ir kantes neuzlikšana piebraucot pie zema koka sāniski - tad laiva vienkārši apgāžās.