Nav jau sliktas tās klasifikācijas, jo dod vismaz kaut kādu priekšstatu par konkrēto upi un tās iespējām. Bet nu ūdens daudzums ir no svara un ne vienmēr lielāks ūdens ir skarbāks. Piemēram, ir redzēts kā samazinoties ūdens līmenim parādās krāces un mucas, kas pirms tam bija kā I kat gludūdens. Vai arī šaurās vietas kļūst pa īstam šauras un arī neizbraucamas. Citkārt no rīta upīte izskatās braucama, bet pēcpusdienā kalnos sniegs pakusis un nāk lejā tā it kā hess būtu pavēries. Un tas nozīmē, ka bez tādām daudzmaz skaidrām ūdens daudzuma norādēm tā kategorizēšana ir diezgan nederīga.
Man patīk krāču/kritumu klasifikācija - cik metri, tāda kategorija :))
DISKUSIJAS
Viedokļi un argumenti par tēmām
Upju tehniskās grūtības novērtējums
Hmm...
Tie ir straumes apstākļi....un atkarībā no upes barotnes režīma tie ir mainīgi - saulains laiks, ar ledājiem bagātos apgabalos vasaras pēcpusdienās tik tiešām garantē braukšanu pa "betonu", tāpēc jābrauc no rīta, bet no risk no fun. Vai arī nav īsti labas iepriekšējas informācijas - jā var gadīties aizkļūt uz upi kas caurmērā ir II - ar X krācēm, nav ne prieka braukt, kur nu vēl apnest. ....
No tabuliņas zinot "atslēgu" viegli nolasīt upes grūtību bīstamību un attālinātību no pirmās palīdzības...tālāk jau seko detāls apraksts....tb ja patīk V nieks tad diezin vai būs interese par upēm kur figurē I, II, un attiecīgi ja airēšanas tehnika īsti negrib padoties tad līst upē kur figurē IV, V, X nav īsta draudzība ar galvu.
Sistēma ir pietiekoši unicifēta, lai tā sniegtu informācijas minimumu. Normālos aprakstos (Alpi, Korsika, Norvēģija) ar 2-3 upes līmeņu intervāliem pie kuriem katrs atsevišķs upes posms raksturojas ar savu grūtību un bīstamību.
Pasaulē lieto šādu sistēmu ar vien plašāk, bet sistēmu kritums-kategorija nelieto, kas tad Jagala sanāk 8 kategorija, Ne'takš!
Nu es Jagalai nedotu pat V bet gan II ("Vadopadi hočetsa prigatj toļko doma sidja v divaņe u TV."), jo to var nevis lekt bet arī nokrists, hi- ho. Kas tad prot bufot. Bet bīstamība tur ir augsta, zemāka kā Keilā nu 4 nevairāk, bet palīdzības sniegšana A/B, jo uz kurieni cietušo raut... kur zvanīt, ar ko zvanīt vai vispār jāzvana, kā jāsniedz palīdzība tā jau ir cita diskusija.
Tie ir straumes apstākļi....un atkarībā no upes barotnes režīma tie ir mainīgi - saulains laiks, ar ledājiem bagātos apgabalos vasaras pēcpusdienās tik tiešām garantē braukšanu pa "betonu", tāpēc jābrauc no rīta, bet no risk no fun. Vai arī nav īsti labas iepriekšējas informācijas - jā var gadīties aizkļūt uz upi kas caurmērā ir II - ar X krācēm, nav ne prieka braukt, kur nu vēl apnest. ....
No tabuliņas zinot "atslēgu" viegli nolasīt upes grūtību bīstamību un attālinātību no pirmās palīdzības...tālāk jau seko detāls apraksts....tb ja patīk V nieks tad diezin vai būs interese par upēm kur figurē I, II, un attiecīgi ja airēšanas tehnika īsti negrib padoties tad līst upē kur figurē IV, V, X nav īsta draudzība ar galvu.
Sistēma ir pietiekoši unicifēta, lai tā sniegtu informācijas minimumu. Normālos aprakstos (Alpi, Korsika, Norvēģija) ar 2-3 upes līmeņu intervāliem pie kuriem katrs atsevišķs upes posms raksturojas ar savu grūtību un bīstamību.
Pasaulē lieto šādu sistēmu ar vien plašāk, bet sistēmu kritums-kategorija nelieto, kas tad Jagala sanāk 8 kategorija, Ne'takš!
Nu es Jagalai nedotu pat V bet gan II ("Vadopadi hočetsa prigatj toļko doma sidja v divaņe u TV."), jo to var nevis lekt bet arī nokrists, hi- ho. Kas tad prot bufot. Bet bīstamība tur ir augsta, zemāka kā Keilā nu 4 nevairāk, bet palīdzības sniegšana A/B, jo uz kurieni cietušo raut... kur zvanīt, ar ko zvanīt vai vispār jāzvana, kā jāsniedz palīdzība tā jau ir cita diskusija.