DISKUSIJAS

Hm! Patīk tīrīt upes, bet kompānijas gandrīz nav ;(
Pērn 2007./08. bija daudzkārtēja talciniece Zaķis un Uldis Saulītis,
bet visu cieņu cilvēkiem, kuri varētu būt mani vecāki vai pat ... vecvecāki, ja paaudžu maiņa būtu tik strauja kā akmens laikmetā!
ŠoZiem - ir jau Kalējs = Jānis !!! Kuram gan laivas neinteresē :)
Ja vēl kāds grib reizēm pievienoties - 26889199 / svaris@inbox.lv

Atvainojiet, ka Diskusiju - Atlases kategorijā -
Meklēju ceļabiedrus - ieraudzīju, ka manis ierosinātā diskusija pēdējā vietā un ...
tā ierakstoties - it kā klusi un neitrāli, un re ...netīšām
tā tehniski izlēca visām `pļāpātuvēm` :) priekšā!
Tātad "plānotājiem" 2008.sezonā piedāvāju:
18.11. Ieriķupes pastaiga + kompromiss ar tiltiņiem!
30.11. Līgatne - no gāzes vada līdz Ķempju aizsprostam
20.12. Lūkoties Vitrupi visu un 21.12. zāgēt Vajadzīgo!

Nezinu, kurš, kad un kā tīrijis Līgatni, bet šodien pārliecinajos, ka tā pārvērsta par Lielupi. Varbūt vajadzētu izsludinat moratoriju uz Līgatnes tīrīšanu uz pāris gadiem...

Beidzot :) Viedoklis, kuru gaidīju ...
Cerot ar straujūdens ekspertu skatījumu ...
varētu vairākus kokus u.c. šķēršļus ievilkt upē - lai izveidotu vietām "slaloma trasi", bet vietām "kur tuvu vajadzīgais ... " - ekstrēmākas vietas utml., bet `it kā bīstamos` kokus novākt!
Jo mani arī iedvesmoja senā "Klubā" Andra Stavro intervijā - Atvaram pierakstītais iz-teikums: "Līgatne ir Latvijas skarbākā upe, koku aizgruvumi to padara bīstamu pat pieredzējušiem braucējiem".
Tie ir mani meklējumi (pamaz atbalstīti no kajakeriem, bet tas nekas!) starp "Bīstami un Skarbi", kā arī citiem vides jautājumiem par ūdens kvalitāti un zivju dzīvi!
Šodien nobraucām Amatu no Kārļiem līdz Vanagu ieža tiltam - reāli labas laivas un ... bija jautri, bet arī paskarbi!
Nu, koroče, būs jātiekās (cerams upmalā), lai to upi no bīstamas padarītu par Skarbu un Sportisku ... vai kā savādāk?
Gan jau kāda vētra visu noliks, pofig kādās, bet savās vietās!

ja galīgi nagi niez ko zāģēt, var izvākt koku no Ķempju aizsprosta un ari izgriezt kādu robu sagāzumā kas pie vecā, nu jau sabrukušā aizprosta ir.
Bet citādi - tiešām - skarbuma vairs Līgatnē nekāda.

Kam jums skarbums? Man patik braukt pa upiti sauru nevis vilkties pari sagazumiem.

Skarbums jau nenozīmē nebraucami aizgāzumi. Ar skarbumu šajā gadījumā tiek domātas vietas, kur tomēr mazliet jāiespringst, lai tās izbrauktu. Nu nav mums to kalnu un kalnu upju. Atliek tikai mazās upītes, kur dzīvi bišku sarežģī daži koki.
Un jāpiekrīt jau JānimR - šī vairs nav tā Līgatne, kas bija kādreiz un ar kuru tika biedēts.
No vienas puses jau forši, ka var bez tāda stresa vālēt lejā. No otras puses - vairs nav tā adrenalīniņa un baigā gandarījuma sajūtas, kas kādreiz bija pēc šīs upes nobraukšanas.

Nee nu paga, man jau liekas ka tas ir individuali patik vai nee ka ir tagad un ka bija, atradisies i viena i otra stila piekriteji. Visiem labu neizdarisi. Katra zinja butu tur tikai jastumjas pa kokiem es to nebrauktu vispar. Vel jau paliek Raunis..

Nu Tu, Mucek, divus postus atpakaļ jautāji, kam vajadzīgs skarbums, es atbildēju - adrenalīnam .. :) Par patikšanu vai nepatikšanu es jau nediskutēju.

Latvijā šobrīd mazo upju dabīgā evolūcija varētu būt diezgan bēdīga: Saimnieciskā darbība pie upēm atļauta tikai HESiem, krasti aizauguši ar alkšņiem, koki izaug un noveco, tos nolauž vējš vai bebri, koki nekrīt uz otru pusi bet tieši upē. Ozols ūdenī nesadalās vairākus tūkstošus gadu, alkšņu stumbri, domāju, vairākus simtus gadu, ledus iešana nespēj upi attīrīt, alkšņi aug ātri, ātri noveco.Tam visam klāt vēl cilvēka radītie atkritumi, no kuriem arī liela daļa nesadalās. Un tas vis notiek ātrāk nekā mēs domājam.
Secinājums bez cilvēka iejaukšanās pēc kāda laika, pat lasim var rasties problēmas, izspraukties tam visam cauri.
Es ar draugiem pēdējos apmēram piecpadsmit gadus braucam ar kanoe un parasti izvēlamies maršrutus, kuri nav tie populārākie. Koku sagāzumi, tiešām, sagādā jūtamu ekstrēmu pieskaņu, pat diezgan neizteiksmīgai upei. Kamēr ar zāģi, cirvi, stumšanu, vilkšanu līsanu pa apakšu un kaut kādu tur māti, tiek garām, tikmēr tas ir ekstrēms pasākums, bet tad, kad laivas un mantas jāvelk stāvkrastā un vakarā tu saproti, ka esam pavirzījušies tikai 4-5 km, tas tomēr ir ieberziens. No patīkama ekstrēma līdz pilnīgam ieberzienam, patiesībā, ir tikai viens solis. Un šī robeža katram ir cita. Tāpēc šīs diskusijas droši vien tā arī nebeigsies.

Secinājums pavisam vienkāŗš, pirms doties airēt jāizvēlas upes atkarībā no spējām, mākas, vēlmēm un braucamā. Augot prasmei, pieaug vēlmes - Latvijā tās ir kokupes (es runāju par kajakiem), kur jālien pa apakšu, jāpārlec, jāpārrāpo, šad un tad jāapnes, ja to nemāk - nevajag visu pa tīro iztīrīt! par to ka upi šad tad mazliet patīrīt vajag - par to neiet runa!

Kāpēc tagad te visas upes tiek liktas "vienā katlā"?
Šī diskusija ir par tām upēm, kur nelien iekšā ar kanoe, kas piekrauta ar bērniem, sievas māti, piknika lietām un suni. Jebšu tomēr kāds pa Rauni, Līgatni, Cimzu, Kumadu, Pērļupi rīko 3-dienniekus? :)

Augstāk rakstītais bija domāts Jurim.

Es ari varu nobraukt Rauni, neizkāpjot no laivas, bet nedomāju, ka upei jāļauj aizbirt ar kokiem, lai pārdesmit izredzētie varētu ķert adrenalīnu. No upēm koki ir vilkti ārā vienmēr. Gan lietaskokiem, gan malkai. Nerunajot jau par to, ka vējgazes pie upēm radas tad, kad izmisīgi sāka zāgēt mežus, arī upju aizsargjoslā

Nu bāc. Ja nav lietas kursā par notikumiem, beidziet te gudri runāt. Diskusija šeit pašlaik ir - CIK DAUDZ tīrīt - VISU PA TĪRO LAUKĀ - vai tomēr tīrīt ar domu - iztīram tikai tik, lai var izbraukt un atstājam šo to, lai interesantāk.
Ja kas, es personīgi ar savu motorzāģīti biju vienā no pasākumiem, kad Rauņa augšdaļa tika tīrīta, tā kā labi zinu, kā tur izskatījās pirms tīrīšanas un pēc. Un, manuprāt, tā ir optimālā tīrīšanas formula šā tipa upei - ir patīrīts, lai nav tik daudz jānes apkārt, bet tajā pašā laikā nav "lielceļš" uztaisīts.

Aha, svētajiem mocekļiem patik katru gadu motorzāi gar upi staipit. Ja iztīra, tad kādu laiku būs miers. Varbūt. Ja drusciņ patīra tad nākosgad tā šķirbiņa 99% atkal būs ciet.
Ja kas, es arī tur biju. Vispirms izbeidzās zāgis Marim, tad manējais. ko zāgēt tur palika vēl doh......

Apakšējā daļā - jā, tur ir vēl ko pazāģēt, lai mazāk jānes.
Augšējā daļa Raunim ir ok. Nu labi, lielo egli vēl derētu. Tā kā tīrīts tika 2007. gada pavasarī un tagad ir 2008. gada rudens - un nekas ciet nav aizbiris.... es palieku pie uzskata, ka nav ko pārāk censties. Censties var tajās upēs, kur patiešām arī brauc ne tikai ar kajakiem, bet arī ar kanoe, smailēm, piepušamajām laivām.

Jā, jā, Vitrupi, lūdzu - labs gabals ar kanoe un piepūšamajām laivām :)

Atvainojos, ka galīgi ne pa tēmu!
Gribētu paskaidrot anonīmajam ":)"
1.Absolūti nenoniecinot, vienas dienas nobraucienus, priekšroku vienmēr esmu devis vairāku dienu pārgājieniem, dažkārt martā vai aprīlī var iznākt īstais skarbums, ko no upes vien var nesagaidīt. Kurš to nav pamēģinājis, tas nesapratīs.
2.Cimza, Kumada un Pērļupe protams neder pārgājieniem, viņas vienkārši ir par īsu. Bet par Rauzu, Vesetu, Vizlu, Amatas augšteci gan esam braukuši pārgājiena režīmā. Tapēc nesapratu, kas ir domāts ar ''vienā katlā"
3.Mans laivošanas stāžs ir pietiekams, lai es atļautos paust vecmodīgus uzskatus.

Nenoniecinu Juri Tavu varēšanu, pieredzi un stāžu, bet ne viena no Tevis minētajām upēm nesakrīt ar manis minētajām upēm, tā kā tomēr mēs runājam par divu dažādu upju kategorijām... :)