DISKUSIJAS
Viedokļi un argumenti par tēmām
Straujteču tiiriishanas iecere 2006.martaa
Taa vien raadaas, ka upju tiiriishanas iecerei, piemeeram GNP, prasiitos kaads stingraaks papiirs no GNP administraacijas. Protams lai taadu dabuutu, ir jaapeerliecina administraacija, sarunaajot kaadu apvaardoshanas pasaakumu ofisa atmosfeeraa, pasturmeejot GNP kaadam barinjam kajakeru ar labaam runas speejaam. Otrs variants, iespeejams arii apvienojoshs - uzrakstiit nelielu projektu-aprakstu par iecereem, ar sheemaam ko un kaa taisamies tiiriit, zaagjeet. Ar visiem labveeliigajiem paskaidrojamiem, kaa tas ietekmeet zivju u.c. zemuudens augu un zveeru dziivi. Meerkis, protams dabuut GNP labveeliibas apstiprinoshu papiiru shaadaam iecereem kuru vareetu iebaazt peectam degunaa jebkuram instruktoram, trauceejot tiiriishanas darbus. Protams pasaakums izklausaas nopietns, pastaav risks ka muus pasuutiis, bet tomeer veerts padomaat...
Rauņa augšas posms vai tad vispār ir GNP teritorijā?
Un vispār, paskatoties uz tādām upēm kā Līgatni, GNP ir zaudējuši morālas tiesības piekasīties upju tīrīšanas jautājumiem :/
Un vispār, paskatoties uz tādām upēm kā Līgatni, GNP ir zaudējuši morālas tiesības piekasīties upju tīrīšanas jautājumiem :/
Sveiki, tie kuri
zāgjē ar rokām un svaigā gaisā nevis ar mēlēm un e-vidē!
Šo svētdien talka pieteikties pie Finkas (par braukšanu no Rīgas) vai arī dodiet zinju man 26889199 (Tele2) vai uz e-pastu: svaris@inbox.lv - esmu gan Cēsīs!
Pagaidām mūsu kolēgji ar vārdu Juris esot divās upēs izzāgējushi 1 m platus koridorus un arī mēs cīnamies pa vienu straujteci, pa kuru tas lai palikk noslēpumā Gincham :) u.c. citiem `bremzētājiem`!
P.S. 23.02. tiekos ar Andri Urtānu no ZVBR, kurš ir no valsts institūcijām - galvenais specs par upju apsaimniekošanu un runāsim par Igjes un Korgees tīrīšanu it kā upju pērlgliemeņu reintruducēšanai jeb - lasi arī - sagatavošanai laivošanai palos
zāgjē ar rokām un svaigā gaisā nevis ar mēlēm un e-vidē!
Šo svētdien talka pieteikties pie Finkas (par braukšanu no Rīgas) vai arī dodiet zinju man 26889199 (Tele2) vai uz e-pastu: svaris@inbox.lv - esmu gan Cēsīs!
Pagaidām mūsu kolēgji ar vārdu Juris esot divās upēs izzāgējushi 1 m platus koridorus un arī mēs cīnamies pa vienu straujteci, pa kuru tas lai palikk noslēpumā Gincham :) u.c. citiem `bremzētājiem`!
P.S. 23.02. tiekos ar Andri Urtānu no ZVBR, kurš ir no valsts institūcijām - galvenais specs par upju apsaimniekošanu un runāsim par Igjes un Korgees tīrīšanu it kā upju pērlgliemeņu reintruducēšanai jeb - lasi arī - sagatavošanai laivošanai palos
Laikam jau tagad, kad jādomā par braukšanu, ne vairs par tīrīšanu, vairs nav jēgas turēt sveci zem pūra - patīrīts tika nedaudz Raunis no plesenes tilta pāris km uz leju un pāris km vidusdaļā starp plesenes un Veselavas tiltiem, savukārt, 1m koridori esot izgriezti Grūbē un Kumadā.
Rauņa augšas daļā tika iztīrīts savienojošais posms starp iepriekšējās zāģbrigādes veikumiem.
Rezumē: Paldies Dobrič brigādei ar Finku - iedvesmotāju,
Mārcim un upju iesācējam Eduardam par rosību posmā
Plesene - Veselavas tilts!
Summāri ar Priekulju tehnikumu Ekotūristu grupu, kurai vadīju praksi NOPIĻITS no grīvas Raunā līdz Plesenei,
tātad brauciet visu posmu no Plesenes līdz Raunai un ...
vairāk ūdeni ielejiet upē (arī vasaras lietavās)!
Iecerēts 30./06.-01.07. Pētera dienā vasaras TALKA Raunī
par godu zivīm t.i. lašveidīgajiem un arī ūdenstūristveidīgajiem,
proti izzāģēt un izcelt to ko zem ledus vai ledū iesalušu nevarēja
sadarbībā ar zivju speciem un arī cenšoties pārāk daudz neizčakarēt ūdensslalomu un krastu ainavu.
Vēl mīlji lūgti pēc Jāņiem pa Salacu braukt, bet galvenais piedalīties talkā pie Ķekaru apmetnes vietas - atjaunot straujteci ar saliņām un varbūt par sakārt ūdenstūrisma slaloma iesācēju trasītes vārtus!
Lai pietiekt ūdens zem aira un zars `netorchī`acu priekšā citās upēs!
Mārcim un upju iesācējam Eduardam par rosību posmā
Plesene - Veselavas tilts!
Summāri ar Priekulju tehnikumu Ekotūristu grupu, kurai vadīju praksi NOPIĻITS no grīvas Raunā līdz Plesenei,
tātad brauciet visu posmu no Plesenes līdz Raunai un ...
vairāk ūdeni ielejiet upē (arī vasaras lietavās)!
Iecerēts 30./06.-01.07. Pētera dienā vasaras TALKA Raunī
par godu zivīm t.i. lašveidīgajiem un arī ūdenstūristveidīgajiem,
proti izzāģēt un izcelt to ko zem ledus vai ledū iesalušu nevarēja
sadarbībā ar zivju speciem un arī cenšoties pārāk daudz neizčakarēt ūdensslalomu un krastu ainavu.
Vēl mīlji lūgti pēc Jāņiem pa Salacu braukt, bet galvenais piedalīties talkā pie Ķekaru apmetnes vietas - atjaunot straujteci ar saliņām un varbūt par sakārt ūdenstūrisma slaloma iesācēju trasītes vārtus!
Lai pietiekt ūdens zem aira un zars `netorchī`acu priekšā citās upēs!
paldies arī Veinemeinenam par ieguldīto kopējās lietas labad.
Raunis no pleskavenes ir ļoti rekomendēts. Faktiski top-upe uz doto brīdi. Amata ir jābrauc tikai tad ja Raunī ir par maz ūdens
Raunis no pleskavenes ir ļoti rekomendēts. Faktiski top-upe uz doto brīdi. Amata ir jābrauc tikai tad ja Raunī ir par maz ūdens
Nu tad 6dien pec 9njiem tiekamies Ieriķu krogā. :)
Nu liekat takš to upi (rauni) mierā! izbraukt var gandrīz visur, lai tie pāris apnesieni paliek! Lai tās nedaudzās forelītes, kas tur dzīvo, dzīvo mirīgi( nevajag viņām neko palīdzēt, ja nu vienīgi nedomājirt upē sagāst jaunus koku sanesumus, kas viņām visnotaļ patiktu) un itsevišķi jūsu ieplānotajos datumos, kad alatām būs beidzies nārsts, nevajadzētu pa upi bradāties! Ja jau jūs esat tādi dabas draugi, tad saudzējiet to un atstājiet upes ekosistēmu dabas ziņā, gan jau Viņa vislsbāk zinās, kas kā jādara!
Nezinu par plānotajiem darbiem vasarā, bet ar pāris koku pārzāģēšanu ziemā, es neredzu nekādu kaitējumu nodarīšanu dabai.
Dārgie makšķernieki, gribu paskaidrot, ka netiek no upes izceltas siekstas un visi pārējie šķēršļi. Tiek pārzāģēti koki, kas atrodas ūdens līmenī vai pat 20-30 cm ārpus no ūdens un pie tam tā situācija ir tajos brīžos, kad ir ļoti augsts ūdens līmenis!
Un vēl - kādā veidā tiek traucēts zivij brīdī, piemēram, tajā pašā Raunī ,bradājot pa ledu, kad upe ir aizsalusi līdz pašai gruntei?? Varu likt galvu ķīlā, ka ap to gada laiku pilnībā aizsalusī upes posmā līdz gultnei diez vai tur tusē lašveidīgās zivis.
Un vēl - man gan gribētos teikt, ka pazāģējot ārā tos smagos sagāzumus un pajaucot laukā bebru aizsprostus, tieši tiek uzlabota caurtece upē, berzes vietas attīrās no smiltīm utt.
Dārgie makšķernieki, gribu paskaidrot, ka netiek no upes izceltas siekstas un visi pārējie šķēršļi. Tiek pārzāģēti koki, kas atrodas ūdens līmenī vai pat 20-30 cm ārpus no ūdens un pie tam tā situācija ir tajos brīžos, kad ir ļoti augsts ūdens līmenis!
Un vēl - kādā veidā tiek traucēts zivij brīdī, piemēram, tajā pašā Raunī ,bradājot pa ledu, kad upe ir aizsalusi līdz pašai gruntei?? Varu likt galvu ķīlā, ka ap to gada laiku pilnībā aizsalusī upes posmā līdz gultnei diez vai tur tusē lašveidīgās zivis.
Un vēl - man gan gribētos teikt, ka pazāģējot ārā tos smagos sagāzumus un pajaucot laukā bebru aizsprostus, tieši tiek uzlabota caurtece upē, berzes vietas attīrās no smiltīm utt.
Lieta jau tāda ka, zivis nedzīvo kokā, kas atdodas zem ūdens, viņas slēpjas zem kokiem, kas guļ līdz ar ūdeni vai noēno vietu atrodoties nedaudz virs tā. Ja mēs runātu salīdzinājumos, tad izādžējot vienu koku sanesumu upē, ir ļoti līdzīgi, kā pilsētā nojaukt vienu bērndārzu, nu nav tik daudz vietu kur mazuļiem un arī lielajām zivīm paslēpties karstajās, mazūdens vasaras dienās! Ticiet man, nejau pa velti makšķernieki ceļ traci, tikai tāpēc kad viņi ir kašķīga tautas daļa! Laivotājs braucot ar laivu var izkāpt krastā, apnest koku, nobraukt upi un aizbraukt laimīgs mājā, bet zivij tur ir jādzīvo visu laiku, tākā padomāsim pirms iesim uz upi ar motorzāģi! Galu galā, mūsu skaistajā zemē nav pārāk sarežģītu upju ko braukt, nu atstājiet tos kokus, kas piedod asumu nobraucienam un paaukstiniet savu braukšanas līmeni!
Par upju tīrīšanu, no zinātniskā viedokļa.
Vakar biju seminārā, kur daudz tika runāts par upju atjaunošanu, tīrīšanu, to finkcionēšanu gan no zivkopības, gan putnu aizsardzības, gan bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Šķēpi tika lauzti arī par lietām, kas aktuālas mums.
Īsumā par galvenajām atziņām. Viens no viedokļiem - upes var un vajag vietām patīrīt, atēnot, izvākt kādu koku - it sevišķi vietās, kur agrāk bijusi lauku ainava, bet tagad ir aizaudzis ar baltalkšņiem, kuri sakrīt upē un pārslogo to ar organiskajām vielām. Tāpat arī zivīm (makšķerniecības fundamentālisti, šis ir jums adresēts!) lielāks labums ir no upes, kurā ir gan siekstas un ēnainas vietas, gan saulaini laukumiņi un tīri posmi, kuros ir labvēlīgāki apstākļi nārstam un labāka barības bāze.
Diemžēl šo nevar attiecināt uz upēm mežainos posmos, kur upes dabiskais stāvoklis ir būt piegāztai ar kokiem un noēnotai. Tāpēc domas par koku atzāģēšanu mežainajās upēs dalījās - daži uzskata, ka arī tur ir vērts nodrošināt atēnošanu un zivju dzīves apstākļu uzlabošanu, daži - ka jāatstāj viss, kā ir. Tomēr arī viņi nenoliedz, ka no atsevišķu koku pārzāģēšanas un fragmentāras stumbru izņemšanas tiktu nodarīts liels kaitējums dabai.
SVARĪGI - turpmāk, plānojot līdzīgas aktivitātes, vajadzētu tomēr pakonsultēties ar zivju un dabas aizsardzības speciālistiem, jo ne mēs zinām visu zivju nārsta laikus, ne arī citus dabas procesus, kuriem nevilšus varam kaitēt. Piemēram, par Pededzes tīrīšanu, ko bija veikuši aktīvisti no www.laivosana.lv, dzirdēju kategoriski noraidošu viedokli, jo tādējādi Pededzē, kur koku nemaz nav tik ļoti daudz un tie nav bīstami, tiek nopietni traucēta atsevišķu putnu sugu ligzdošana un mazuļu audzēšana. Tāpēc nebūsim iecirtīgi un nevārīsimies tikai savā sulā, bet pajautāsim padomu speciālistiem (ne tikaizivju, bet arī putnu un biotopu), pirms iet ar zāģi uz upi.
ZBR direktora vietnieks Andris Urtāns informēja par iecerēto Salacas tīrīšanu, kas notiks pēc 20. jūnija - kad nāks tuvāk, tad vajag kontaktēties un organizēties; Salacā paredzēta upes atbrīvošana no apauguma, kā arī aizgāzumu izvākšana pietekās.
Vakar biju seminārā, kur daudz tika runāts par upju atjaunošanu, tīrīšanu, to finkcionēšanu gan no zivkopības, gan putnu aizsardzības, gan bioloģiskās daudzveidības viedokļa. Šķēpi tika lauzti arī par lietām, kas aktuālas mums.
Īsumā par galvenajām atziņām. Viens no viedokļiem - upes var un vajag vietām patīrīt, atēnot, izvākt kādu koku - it sevišķi vietās, kur agrāk bijusi lauku ainava, bet tagad ir aizaudzis ar baltalkšņiem, kuri sakrīt upē un pārslogo to ar organiskajām vielām. Tāpat arī zivīm (makšķerniecības fundamentālisti, šis ir jums adresēts!) lielāks labums ir no upes, kurā ir gan siekstas un ēnainas vietas, gan saulaini laukumiņi un tīri posmi, kuros ir labvēlīgāki apstākļi nārstam un labāka barības bāze.
Diemžēl šo nevar attiecināt uz upēm mežainos posmos, kur upes dabiskais stāvoklis ir būt piegāztai ar kokiem un noēnotai. Tāpēc domas par koku atzāģēšanu mežainajās upēs dalījās - daži uzskata, ka arī tur ir vērts nodrošināt atēnošanu un zivju dzīves apstākļu uzlabošanu, daži - ka jāatstāj viss, kā ir. Tomēr arī viņi nenoliedz, ka no atsevišķu koku pārzāģēšanas un fragmentāras stumbru izņemšanas tiktu nodarīts liels kaitējums dabai.
SVARĪGI - turpmāk, plānojot līdzīgas aktivitātes, vajadzētu tomēr pakonsultēties ar zivju un dabas aizsardzības speciālistiem, jo ne mēs zinām visu zivju nārsta laikus, ne arī citus dabas procesus, kuriem nevilšus varam kaitēt. Piemēram, par Pededzes tīrīšanu, ko bija veikuši aktīvisti no www.laivosana.lv, dzirdēju kategoriski noraidošu viedokli, jo tādējādi Pededzē, kur koku nemaz nav tik ļoti daudz un tie nav bīstami, tiek nopietni traucēta atsevišķu putnu sugu ligzdošana un mazuļu audzēšana. Tāpēc nebūsim iecirtīgi un nevārīsimies tikai savā sulā, bet pajautāsim padomu speciālistiem (ne tikaizivju, bet arī putnu un biotopu), pirms iet ar zāģi uz upi.
ZBR direktora vietnieks Andris Urtāns informēja par iecerēto Salacas tīrīšanu, kas notiks pēc 20. jūnija - kad nāks tuvāk, tad vajag kontaktēties un organizēties; Salacā paredzēta upes atbrīvošana no apauguma, kā arī aizgāzumu izvākšana pietekās.
D - izbrauc vienreiz tādu upi kā Raunis un paskaiti, cik tur ir koku un siekstu, un tad salīdzini to skaitu ar izzāģēto koku skaitu (un, kā jau Finka teica, netiek celts ārā viss koks, bet gan atbrīvotas spraugas izbraukšanai augstā (augstā, nevis vasaras mazūdens!) ūdens līmenī).
Un, kā jau iepriekšējā komentārā minēju, upes atēnošana un grunts atklāšana saulei uzlabo zivju nārstu un barošanos (un to atzīmē tieši lašveidīgo zivju speciālisti!)
Un, kā jau iepriekšējā komentārā minēju, upes atēnošana un grunts atklāšana saulei uzlabo zivju nārstu un barošanos (un to atzīmē tieši lašveidīgo zivju speciālisti!)
Aha! Piekrītu par to šķēpu laušanu!
Labāk izteiksim publisku fui par Daugavas piegāšanu ar dīzeļdegvielu!
Par to, ka Līgatnē vēljopropojām no papīrfabrikas tiek ieteicināti visādu nokrāsu un, smirdoši notekūdeņi! Un pie tam tas notiek bez maz vai pašā GNP sirdī!!!!!!
Par to, ka mazie HES neievēro atļautās ūdens svārstības...
Utt., utt.
Labāk izteiksim publisku fui par Daugavas piegāšanu ar dīzeļdegvielu!
Par to, ka Līgatnē vēljopropojām no papīrfabrikas tiek ieteicināti visādu nokrāsu un, smirdoši notekūdeņi! Un pie tam tas notiek bez maz vai pašā GNP sirdī!!!!!!
Par to, ka mazie HES neievēro atļautās ūdens svārstības...
Utt., utt.
Par mazajiem HES vai Ligatnes fabriku nevar lauzt skeepus, jo tiem, kas cukojas, sadas diskusijas ir pietiekosi vienalidzigas un Vides ministrija ir dikti draudzigi noskanota pret sadiem pasaakumiem. Neies tachu kaut ko pret tadiem iesakt, kuriem ir labs un stabils valdosaas koalicijas atbalsts, var vel uz nepatiksanam uzprasiities. Teoreetiski kaut kaadi likumi ir, kas neko nenosaka un murgainu sodu sisteemu paredz, kuras rezultaataa praktiski nevienu nevar sodiit un pagaidam pietiek.
Toties laivotaajus, kuri dazus kokus izzagjee (turklaat visas siekstas un saknes tacu tiek atstaatas, bet tiek uztaisiita maza, bet braucama sprauga) var nedaudz pacakareet, jo viniem ir bail gan. Ko darija laivosana.lv nezinu, bet esmu pilnigi parliecinats, ka nelielaas Raunja tiirishanas nevienu zivi neaizskaara.
Toties laivotaajus, kuri dazus kokus izzagjee (turklaat visas siekstas un saknes tacu tiek atstaatas, bet tiek uztaisiita maza, bet braucama sprauga) var nedaudz pacakareet, jo viniem ir bail gan. Ko darija laivosana.lv nezinu, bet esmu pilnigi parliecinats, ka nelielaas Raunja tiirishanas nevienu zivi neaizskaara.
Nezinu gan kurš te laivotājus čakarē - ir tikai daži viedokļi par upju tīrīšanu nezinot un neredzot kas tiek darīts un kāpēc tiek darīts. Uzdrošinos pat apgalvot ka dažiem (iespējams, ne visiem) makšķerniekiem vislabāk patiktu ja pa upēm peldētu tikai zivis, tādēļ gaidīt kaut kādu vēlmi iedziļināties problēmā ir diezgan nepamatoti. Diskusija tikpat neauglīga kā par ātruma ierobežojumiem uz Vācijas autobāņiem. Manuprāt šeit pārāk daudz laika tiek tērēts aplamu priekšstatu atspēkošanai.
Inese.....
Lasveidigie ziema NETUSE, upes, lasveidiegie ir juras zivis kas ienak upes narstot no juras, vairums gadijumos jau pazistams instinktivi upes, zinamas ar 6 pratu vietas. Lasu liegums copei ir lidz Strencu tiltam Gauja, kas ir uj , uj cik talju no Raunas, vai Raunja.
Upee kas tuvojas totalai aizalsanai.. ziveij allaz ir iespeja aizlaisties fiksi uz dziljakiem udenjiem, kas nav dots seklu ezeru, dikju iemitniekiem.
Elementari Vatsone.
Lasveidigie ziema NETUSE, upes, lasveidiegie ir juras zivis kas ienak upes narstot no juras, vairums gadijumos jau pazistams instinktivi upes, zinamas ar 6 pratu vietas. Lasu liegums copei ir lidz Strencu tiltam Gauja, kas ir uj , uj cik talju no Raunas, vai Raunja.
Upee kas tuvojas totalai aizalsanai.. ziveij allaz ir iespeja aizlaisties fiksi uz dziljakiem udenjiem, kas nav dots seklu ezeru, dikju iemitniekiem.
Elementari Vatsone.
Vainemainen, vai ka Tevi Tur istaja varda Daugavieti sauc pec Kalevalas un Kalevipoega......... ieklausies patiesos humanas sievietes,,istas izcilcienieces, sportistes un majsaimnieces vardos......, sievietes vardos, kas biznesa, un politika ir sasniegusi visu...... viena stripa ar musu Ligitu liekama.... ;-)))
( Tas jokam )
SVARĪGI - turpmāk, plānojot līdzīgas aktivitātes, vajadzētu tomēr pakonsultēties ar zivju un dabas aizsardzības speciālistiem, jo ne mēs zinām visu zivju nārsta laikus, ne arī citus dabas procesus, kuriem nevilšus varam kaitēt.
Un no manis nedaudz................. Daugavieti Vainemainen..... nju ir tas tak galu galu GNP !!!!!!
( Tas jokam )
SVARĪGI - turpmāk, plānojot līdzīgas aktivitātes, vajadzētu tomēr pakonsultēties ar zivju un dabas aizsardzības speciālistiem, jo ne mēs zinām visu zivju nārsta laikus, ne arī citus dabas procesus, kuriem nevilšus varam kaitēt.
Un no manis nedaudz................. Daugavieti Vainemainen..... nju ir tas tak galu galu GNP !!!!!!
xristos voskres, aleluja
Āmen!