DISKUSIJAS

Skatos te jau iet kasisanas pa lielo, finka ja nepatik nebrauc vairak, aizbrauc pati, saligsti TUR instruktoru un mocji pa upem ka sirds karo, ka ne ka (iesaceju) UPE lai macitos, vareji nebraukt vispar, bet ja piekriti iesaceju skolai tad ari gatavojies uz atbilstosiem pasakumiem, tagad izdari secinajumus un iesaku Tev aizbraukt uz norvegiju, tur bus niknak.

Man jau nav pretenzijas, es savas upes nobraucu, ko nevarēju to apnesu, kur noluņojos tur izpeldējos, paņēmu no Sočas, ko gribēju un ko varēju. Kur varēju dāmām laivas palīdzēju apnest, brunci uzvilkt, peldošām laivām un airiem pakaļ peldēju, jo atceros kā bija, kad peldēja mans inventārs, savu sauso topu, tediju un elkoņus arī atdevu tiem kas peldējās katru dienu ... par egoistu un individālistu nu galīgi sevi negribētu nosaukt. Grupa bija pat ļoti draudzīga, viens otram palīdzēja kur vajadzēja un cik vajadzēja. Man jau liekās, ka mūsu grupai ar Atvaru viss bija OK, bija kopīga valoda, bija par ko pasmieties u.t.t. pret Atvaru te vispār nav nekādas pretenzijas. Ar Atvaru viss ir vairāk kā kārtībā, atlika tikai Atvaram paprasīt un viss notikās, liekam Atvaru mierā, Atvars ir normāls freeks. Es vnk biju domājis, ka diskusijas ir vieta, kur var izteikt savu viedokli un pēc tam to apspriest, nevis dabūt ar mietiem pa galvu, žēl ka cilvēki bez uzbraucieniem vairs nemāk komunicēt. "Ja jābalso par vienu partiju, tad tā arī pasakiet" un beidzam diskutēt. Cieņu vienam pret otru, un beidzam kasīties, tā jau mēs esam maz. Paldies par uzmanību.

Izskatās, ka šī diskusija ne pie kāda rezultāta nenovedīs. Pārāk jau aptuveni ir pārmetumi un attaisnojumi. Cerams uz nākošo gadu būs vairāki piedāvājumi, kas atšķirsies dalībnieku skaita, instruktoru skaita un arī cenu ziņā. un cerams, ka būs pietiekami daudz braucēju, lai visas grupas aizpildītu:). un tad jau redzēsim, kurš brauks barā, kurš ņems pie Atvara privātstundas un kurš uzkrāmēs laivu uz auto jumta un brauks pats.

Bet šīgada pasākuma sakarā vēl divi jautājumi dalībniekiem -
1. vai visi bijāt informēti tieši cik instruktori (aprakstā vārds "instruktori" taču bija daudzskaitlī) un cik liela grupa ir paredzēta?
2. vai sapratāt tieši par kādu pasākumu tas izvērsīsies uz ūdens?

Ja atbildes ir jā, tad viss taču ir kārtībā. Ja kāda no atbildēm ir nē, tad citreiz uzmanīgāk skataties ko pērkat.

Nu pa lielam kasīties nav par ko. Tie ir tikai sīkumi. Un nevajag par zemu novērtēt to ieguvumu, ko sauc par pieredzi. Var gadīties nereizē aizbraukt uz jūnijā aizsalušu upi, var aizbraukt 1000km uz Putorāniem un netikt maršrutā dēļ kādām caurlaižu problēmām, var būt cilvēciskais faktors - kāds var aizmirst mājā guļammaisu, kāds airi, kāds var būt tizls un kāds kašķīgs, kāds psiho un nebrauc krāci un pārējie dabū stiept pa krastu - visos šādos gadījumos var uzskatīt ka pasākums ir sacūkāts. Un var meklēt vainīgos. Bet atļauts arī padomāt. Pretējā gadījumā nav skaidrs vai vilšanās ir pa lielam cilvēkos, procesā vai tikai savu iedomāto vēlmju piepildījuma pakāpē. Par vienu patiesību grūti izvilloties, tomēr, kāpēc rakstu šīs atbildes, ir viena lieta - kolektīva pasākuma veiksmi vai neveiksmi ir pārāk plakani vērtēt no atsevišķa dalībnieka personīgās programmas izpildes vai neizpildes. Kāds cits, kuram zem ūdens dikti gribējās gaisu būs izpildījis savu programmu palikt dzīvam, cits būs sajūsmā par zilu aci un emocijām, cits varbūt būs arī kaut ko iemācījies, jo ir citā evolūcijas pakāpē. Pareizāk jau būtu uzprasīt Atvaram ko viņs par to domā, bet uzdevums Nr.1 - "visi mājās" ir izpildīts!

nu vi blin dajote ...
vai bija principiālas atšķirības no pagājušā gada Sočas pasākuma?

Jā, 1,5x vairāk peldēja, tradicionālo 40 overu vietā kādi 60-70 :) Grupas izmērs, ja ņem vērā ka arī 2006.g. bija otrs busiņš (Edgars un Co), bija tāds pats. Acīmredzot komforta stresa līmenis ir kaut kur pie 50 overiem.
Mācība - nevar jaukt dažādu gadu grupas, jāpagaida līdz ģedi paši nonāk līdz vēlmei kaut ko vadīt un rīkot vai vismaz precīzāk izvērtēt uz ko parakstās.
Mācība 2 - otrais (varbūt trešais?) iesaukums tomēr ir nedaudz "tizlāks" un mazāk tendēts uz patstāvīgu pilnveidošanos. Tajā ziņā, Jānis, Finka, Maris, Miks, Agnija un vēl daži ir galvas tiesu priekšā.

samērā reāls situācijas vērtējums.
secinājums - pēc pirmās sočas visus obligāti uz korsiku anarhistu nometnē pāraudzināšanai #:)
p.s. par to "tizlāki" gan jau atkal kādus 30 postus dabūsi #:)

Tas vairo "klikšķus"...

nu i piespamojuši :)
tiko izlasīju. tagad nesaprotu - bēdīgam būt vai priecāties, ka finanses nepavilkās beidzot aizbraukt pačolēt, kas tas TUR īsti notiek.

vot vēl viena lieta, ko nesaprotu - līst gandrīz katru dienu. bet upēs kā nav nekā, tā nav.

Nu ja palasīsi rūpīgāk, sapratīsi, ka jābēdājas! :)

Jēzusmarijaunsvātojskazimirs! Kā jūs te sacepušies!
Lai nebūtu jāturpina spekulēt ar nepilnīgiem faktiem - otrajai grupai viss bija OK, visi dzīvi un apmierināti, un augšminētās traumas bija vairāk statistikas neizbēgamība nekā stratēģisko kļūdu sekas. Grupa, pēc Atvara vārdiem, bija spēcīgāka, nekā pirmā, jo bija tikai 2 stabili overu kandidāti un ģenerētāji + vairāki labi braucēji un daži ķeksētspējīgie. Manuprāt, ideālākais modelis aiz "8 vienādi spēcīgi braucēji + 2 instruktori" :)) ir šāda grupa, kur ķeksējamo skaits nepārsniedz ķeksētāju kapacitāti. Protams, man arī nebūtu iebildumu pret semināru spēcīgākiem braucējiem ar Finkas minētajām ekstrām, un tāpat piekrītu, ka atstraumē iebraukt un airi vicināt būtu jāiemācās Latvijā (šīs lietas būtu labi izrunāt ar potenciālajiem kandidātiem pirms piedāvājumu sastādīšanas nākamajam gadam). Taču kopumā diskusiju augstie toņi un savstarpējā ecēšanās šķiet nevietā, vismaz uz pašreizējo vēl spilgto pozitīvo emociju fona. Paldies Atvaram par stingro un prasmīgo vadību, un grupas biedriem (kurš teica, ka mums neesot saskaņas?!) par sadarbību uz upes un foršajiem vakariem!

Juhūū! Bija za..j..is!!! Rokas, kājas un burkāns+pūslis ik pa reizei ietrīcējās, bet pieredze, kas tika iegūta, ir neatsverama. Pilnīgi piekrītu par to, ka "katram jādod pirmā reize", un labi, ja tā ir ar kādu, kas ko rubī, lai gan, iespējams, ka tiem, kas rubī, bija boring. Žetons tiem rubītājiem, kas nekunkstēja un pielaboja čaiņika prior/post errorus. Ņaudēšana par kompāniju vispār nevietā. Bija tik skaisti sadoties rokās... :p

Pievienojos Anetei un Artūram; otrās grupas pasākums bija skaists. Jā, dalībnieku padaudz, bet toties - kas par cilvēkiem! Slaloma vilki Daumants un Aigars rādīja apskaužamu klasi, ķiveri nost! Un glābšana nebija tikai Atvara laika kavēklis, jo savās vietās bija arī Miks, Anete, Mārtiņš un citi. Pie tam tā kā upē satiksme nebija šķidrāka kā dažbrīd Rīgā, glābt gadījās ne tikai savējos, bet arī dažu labu vācu kajakeri vai no rafta izbirušus loriņus. Nobraucienu plānojums pa dienām bija, manuprāt, ļoti labs, ar pastāvīgu kāpinājumu (katru jaunu rītu sajūta kā pirms kārtējā eksāmena). Upe brīnišķīga, ūdens auksts un garšīgs, saule, kalni...; viss savās vietās. Paldies Atvaram un visai kompānijai! Vai trešdien skatāmies bildes Campo bāzē?

Jā, jā... die bilden!!! Ich wil die bilden zu sehn! Jā, jā... o... ņe tuda popal... :)

Kamēr nav Sočas bildes, re ku paskaties dažas bildes no Altaja.
http://alkuz.livejournal.com/32512.html#cutid1
Boris ar Valdi tur vietām manāmi! :D

Un vēl jauks video no Sočas.
http://www.bondle.de/Kajak_Videos/Rockin_the_Soca.wmv
:)

Jā, Finkij-Pinkij, ieliki te linciņu. Tā jau mazvērtības kompleksus var dabūt - sīkie močī ai, ai, ai, un pa kādu ūdeni. Nervi beigti...

Eee, nu nevajag uzreiz kompleksot! Gan jau, ka puikas laivās sēž no 6-7 gadu vecuma. Un pie tam ne jau 2 reizes gadā.
Labāk uztver ar domu, ka Tu ar kādreiz tā močīsi! :)
Bet es vairāk par to tiltu sajūsminos. Uh, es ar tur gribētu noplivināt lejā.

Izlasīju visu "naidīgo" saraksti un secināju, ka varbūt arī man kas jāuzraksta, jo galu galā pārstaveju to peldētāju galu, ar ko nemaz nelielos, bet arī īpaši nekaunos, jo vienkarši apzinos savas šī brīža spējas. Un priekš manis šis brauciens viennozīmīgi bija vērtīgs un arī tie 11 overi piecu upes dienu laikā, man šķiet drīzāk ļoti pozitīvs nekā negatīvs rādītājs.
Jo, kā Agris ļoti pareizi rakstīja, katram ir savi mērķi. Mans mērķis bija tā īsti saprast kas ir kajakošana un vai tas patiešām ir tas, kas man patīk un interesē.
Tai pat laikā es ļoti priecājos, ka grupa bija tieši tāda, jo ļoti daudz verēju mācīties gan klausoties (brokastīs, pusdienās un vēlos vakaros), gan skatoties un mēģinot pašai.
Tādu informācijas daudzumu es nekādi savādāk pat nevarētu iegūt.
Jā bija gan stress, gan bailes, gan prieks, gan gandarījums. Un lielā mērā to veidoja tieši grupa. Un liels paldies visiem glābējiem, īpaši jau Atvaram un Jānim, par patstāvīgu atbalstu.
Domāju, ka tas beigu posms bija priekš manis drusku pa niknu, bet arī tas ir labi, jo bija iespēja to redzēt un saprast savas robežas.
Iespējams, ka mazākā grupā es justos daudz komfortablāk, jo tagad tiešām daudz reizes man pietrūka kāda gudrāka cilvēka padoma un es tik "braucu tākāk", bet kopumā ar braucienu esmu ļoti apmierināta. Un paldies Campo par iespēju, paldies grupai par draudzīgo atmosfēru un atbalstu!

Atvars ziņo, ka Sočas bilžu vakars Campo bāzē nākamtrešdien 15.08., nevis rīt.