DISKUSIJAS

Jā... Apcerējumu un visa kā cita gana.
Pirmajai plūsmai paveicās ar laiku, lai gan trešajā dienā uz upes mūs pārsteidza krusa. Ap pl 15 viss bija satumsis tā, ka likās, ir pienācis vakars. Pakapāja mūs ar krusu zirņa lielumā. Grupā bija 14 cilvēku. Daži no tiem mauca pa 2 upēm dienā. Vispirms to, kura pēc plāna, bet vakarā vēl uz Koritņicu (neesmu paskatījusies kā rakstās tās nosaukums.
Pēdējā kopistiskā diena uz upes bija baisi karsta. Teju vai nāca virsū ģībieni, vienam pat asinis sāka pa degunu tecēt. Bija daudz apnešanu, jo Sočā bija satecējis daudz ūdens un tās beigu posms, piem., man iedvesa bailes. Kā izrādījās es tāda nebiju viena. Finka laivu apkārt nenesa, bet pārvarēja bailes, jo laivu staipīšana neesot viņas mīļākā nodarbe :D Jančuks laiku pa laikam piestrādāja par laivu pārdzinēju :D
Daļēji žēl, ka bija tik daudz cilvēku, jo tāda kā mācīšanās īsti nebija, vienkārši nobraucām upes. Kamēr visu lielo baru gaida, tikmēr laiks skrien vēja spārniem. Arī man jāatzīstas bremzēšanas grēkā, jo nepārliecības ir kā pārpilnības ragā.
Visideālākās bija dienas, kad grūtības pakāpe pieauga pakāpeniski. Tad tā forši aprodi ar straumi un tad vairs nav bail no priekšā esošajiem akmeņiem. Tāpēc man nepatika brauciena 5 diena uz upes (sočas beigu posms), tas sākās ar tādu vājprātu (manās acīs), ka pukstēdama vien laivu staipīju un bubināju vienā gabalā, par baiļu histēriju uz upes labāk noklusēju. Toties posma beigas bija vienkārši super iesildīšanā gabals. Eh ja tos varētu samainīt vietām. Tad būtu vienkārši iģeaļņiks un nebūtu jāpsiho par šķietamo vispār nekā nevarēšanu.

Ieteikums nākošiem braucieniem (ja nu tādu būs).
1) Grupa maks. 8 cilvēki
2) Grupas dalībniekus komplektēt tā, lai būtu apmēram vienāda līmeņa un mācēšanas ziņā, jo nav īsti jēgas ielīst 3+, 4, 4+ posmā, piem., 8 cilvēkiem, no kuriem 1/3 brauc un 2/3 lielāko daļu krāču apnes. Un trakākais ir tas, ka tā apnešana nav nekāds vieglais darbs. Lēkāt pa tiem klintsbluķiem, ar laivu plecos ir draņķīgi. Nolikties uz acīm un kārtīgi satraumēties nav grūti.
3) Jāpiekrīt šajā ziņā Kaspičam - jo Tu labāk būsi sagatavojies mācēšanas ziņā, jo Tev tā upe sniegs lielāku baudījumu. Tikai tad, kad spēj sakoncentrēties un paļauties uz savu māku, tikai tad sāc baudīt "bāzienus", priecāties par sarežģītākām krācītēm. Ja baidies - tad seko stress, panika, nevēlēšanās turpināt utt.

Bet kopumā - upe fantastiska, fantastiska blice un realu smuki pavadīta atvaļīnājuma nedēļa.

1) EURIKA! Nopietnās upēs 2x4 ar komunikācijas intervālu, katrai mazajai grupai savs līderis.
2) Tā taču var Redzēt "Rīgu", lasīt Agra komentāru 25.07.2007 10:34
3) Paldies.
Soča - http://www.kayaksession.com/magazine/destination5.jpg

Sazinājos ar Atvaru. Žēl, ka otrā grupā nav tādas saskaņas, kāda bija mums. Tur tas pasākums esot reāli sadalījies frontēs. Eh... bēdīgi, ka cilvēki kopistiski nespēj izbaudīt to daili un burvību, kura ir tur visapkārt. Vakara tusiņi tak ir teju vai puse no visa pasākuma :D
Esmu bezgala priecīga, ka mums bija tā kā bija. Paldies visai kompānija, par fantastīgi pavadīto laiku, gan uz upes, gan uz sauszemes, gan arī uz riteņiem! :)

Par ieteikumiem un ideālajām formulām. Pilnīga taisnība - vienādas kvalifikācijas braucēji, kompakta grupa, komunikācija no pusvārda - ideāls! :) Bet, ja padomā, tad NEVIENS no jums tad ne reizi nebūtu paņemts līdzi pirmo reizi... tas ātri aizmirstas. Te nav ko pukoties - arī šādu grupu vadīšana (un arī pacietīga dalība tādās) ir vajadzīga pieredze! Katram jaunam, augošam gurķim tāda ir nepieciešama. Pat siltumnīcas apstākļos, kas ir Sočā un kur nav ne smakas no autonoma pārgājiena grūtībām, šāds formāts uzliek zināmus ierobežojumus personīgai izpausmei - tāds ir kolektīvu pasākumu slogs - grupas faktiski nekad nav viendabīgas, īpaši jau mācību grupas. Tā ka ar "Rīgas redzēšanu" viss tikai sākas. Zināma vilšanās tiem, kas ekskursijā uz Rīgu brauc otru reizi ir saprotama, bet tas nekas - ja padomā plašāk, viss ir kārtībā - bija jāredz arī tā puse. Lai jums jauka diena!

Nu man personīgi par upi kā tādu nav vilšanās. :)
Jo man tas III+ , IV ir mana spēju robeža.
Vienkārši man žēl cilvēkus, kuriem pilnīgi pietiktu ar stabilu II, bet kuriem nācās braukt arī niknākus gabalus.
Un viņi tāpat maksāja naudiņas.
Tāpēc, ja ir 2 grupas, tad var tomēt vienu komplektēt mazliet spēcīgāku un otru tādu konkrētu "iesācēju" grupu, kas varētu dzīvoties pirmās dienas pa Koritnicu un Bokas tilta posmu, mācīties pamatlietas un kā smagāko gabalu braukt tad beigās raftinga posmu.

Noliktais "old-schools" paredzēja braukt nedēļu pa Gauju, 2 nedēļas Karēlijā, pēc tam uz Čeremošu vai tml., pēc tam šo pašu ciklu izejot otru reizi vadības kvalifikācijā ar citiem braucējiem un tikai pēc tam tika brauktas Sočas upei analogas sarežģītības vietas Kaukāzā vai kaut kur Sibīrijā. Jaunākos laikos Soča tiek ņemta brokastīs... teorija vēl netiek līdzi šai psiholoģijai un secinājumiem, kas no tā varētu izrietēt :)

Man šķiet , ka Soča bija ok, tikai cilvēku varēja būt mazāk, jo tad varētu vairāk darboties ar Atvara izdomātajiem uzdevumiem, kuri palika tikai teorijas līmenī, jo tas bars tiešām bija par lielu un to atzina visi. Uz tādu baru vajadzēja 2 instruktorus un viss būtu ok. Grupa sadalītos divās daļās: tie kuri stiprāki, tie atstrādā savas lietas, kuri tiko sāk, tie trenē pašus pamatus. Domāju, ka visiem būtu ko darīt da jebkurā no brauktajiem posmiem. Ņemot vērā peldētāju skaitu, stiprākajiem būtu perfekts iemesls apgūt kaut ko no glābšanas darbiem. Ir taču mums tāds Kaspars, kurš ir mācījies visādas tādas lietas. Kāpēc viņu nepalūgt pamācīt tai pašā Sočā novadīt kādu glābšanas darbu semināru. tAs taču būtu dubūlts ieguvums. 2 grupas - 2 attīstības līmeņi. Visiem jaunas iemaņas, pieredze un prakse. Beigās visiem eksāmens par apgūto :)
Kā sacīt jāsaka - ir alus , ir varianti.

Papildus instruktors = viena vieta autobusā mazāk un viena alga vairāk. Orientējošais izmaksu pieaugums "ceļazīmei" apmēram 80 Ls.

Atļaušos "iemest akmeni organizācijas dārziņā".
Ja nevar atļauties 2 instruktorus, tad nevar taisīt grupu no 14 kursantiem. Jo viens instruktors nevar savākt/ apkalpot/drošināt/uzmanīt tik lielu grupu. Mums paveicās ar to, ka mūsu grupā bija JānisU, kas stabili brauca un ķeksēja laukā lielāko daļu peldētājus un viņu staffu. Bija brīži, kad vienlaicīgi peldēja pa 3 cilvēkiem, jo gāzās bez maz uz "līdzenas vietas".
Un labi vien, ka tie Sočas posmi ir tik piedodoši peldēšanas ziņā.
Tas tā. Lūdzu neuztvert kā uzbraucienu, bet lai tā ir kā viela pārdomām,organizējot nākošās grupas un pasākumus.
Un ja taisa tik lielas grupas, tad kā viens no risinājumiem, ko es varu ieteikt - varbūt patiešām var dot kādus bonusus ceļazīmes samaksas ziņā spēcīgākiem braucējiem, kas tad uzņemtos daļu no instruktoru pienākumiem...

Lieki bilst, ka nepiekrītu iepr. apgalvojumiem (citādi jau nerakstītu), bet tas, ka Finkai temps bija par mazu iesācēju "lohošanās" dēļ nav arguments. Šādas problēmas nebūt nav semināra problēmas. Tikt galā var ar jebkura izmēra grupu - cita lieta cik laika tas prasa un kādu maršrutu var atļauties. Un arī budžetam ir nozīme, par ko liecina jautājums par bonusiem, tāpēc jautājums nav Campo: vai mēs varam atļauties 2 instruktorus (jo kāpēc gan mums vispār vajadzētu atļauties?) bet vai dalībnieki var atļauties vairāk instruktorus/per capita. Ja var, tad var, ja nevar - tad par ko runa - pagaidām tikai par atlaidēm...?!
Starp citu, Jānis U. bija otra instruktora aizvietotājs, par ko attiecīgi nemaksāja pilnu dalības maksu, jo Atvars piekrita ņemt palīgos. Ja tas nebija pietiekami, tas nozīmē neko vairāk kā to, ka šāda shēma nestrādā adekvāti.
Nedaudz atkāpes. "Old-schoola" semināra grupas izmērs - 50-60 cilvēki. Viens instruktors uz 12-16 braucējiem, kuri visi ir izgājuši visas iepriekšējās kategorijas. Instruktoriem ceļu maksāja valsts un algu arī. Citi laiki.
Mūsdienās instruktori dod priekšroku braukt mazās saskaņotās grupās pa 8 vai 2x4 ar komunikācijas intervālu :) un neielaižas liekās problēmās ar seminārismu (jo brauc taču SAVĀ atpūtā)... tas nu tā, kas gribēja - saprata, bet pirmo reizi dzirdu ka kāds vēl jāapkalpo! Mīlīši, garām. Instruktoram putru vāra grupa :)). Lūdzu uz Šarmelšeihas snorkelingu, Ēģiptes piramīžiem vai autobusa ekskursijā uz Prāgu. Tas labi parādīs ko un par cik var nopirkt. Sočas finansiālo aspektu ierosinātājus labprāt redzētu organizētāju lomās, tas ļautu izbrīvēt vēl kādu cilvēkresursu algotai instruktorvietai...

Šodiena (reports no frontes): 14 overi, viena zila acs, pusotrs nolauzts zobs, viens salauzts airis.

Ko lai saka. Pirmajai grupai paveicās vairāk, tika cauri bez zilām acīm un saskādētiem zobiem, zilumi rotāja tikai kājas, rokas un gūžas.
Teju kā dziesmā par meiteni, kura darina asaru krelles :D

Nu jā, sakāpa līmenis, "bāziens" paliek smagāks :( "Rīga" no maskačkas puses un joku mazāk.

1) Finka pielāgojās tempam un par braukšanas tempu nekurn.
Finka kā cilvēks, kas tur bija uz vietas, vienkārši secina kaut kādas lietas - un viena no tām lietām - nu nav labi, ja vienlaicīgi peld 3 cilvēki un uz viņiem ir tikai 1 ķeksētājs. Ok, kaut kādā Koritnicā, kur ir vienkārša šļura, var arī papeldēt liekus pāris 100 metrus. Bet jau Sočas raftinga beigu posmā peldēt starp tiem klintsbluķiem vairs nav nekāda saldā maize.
2) Viss ko iepriekš rakstīju, bija kā ieteikumi, kā varbūt meklēt risinājumus, lai klients, kas maksā piķi, iegūtu maksimālo labumu.
3) Par purtas vārīšanu instruktoram - tā arī bija - Atvaram neviens ēst vārī nelika. Pat bija gadījums par kafijas pienešanu teltī!! :)
4) Par instruktoru daudzumu - nu es palieku pie risinājuma - maksimāli 8 cilvēku grupa. Jo, ja ir variants par dalītām grupām, tad sākas jau problēmas ar transportiem uz/no upes atsevišķiem posmiem.
5) Ja paskatās mūsu grupas statsistiku - tad tieši pirmajās dienās, kad bija vieglākie posmi, tikai arī sastrādāti lielākie overu skaiti. Un pirmajās dienās mums bija konkrēti lēns temps. Tātad ar visu lēno tempu nu reizēm radās situācijas, ka tā ķeksēšana nebija uz tip/top.

Ūdens līmenis pēc meteo ziņām ir tāds pats (http://www.arso.gov.si/vode/podatki/stanje_voda.html) +/- 5 cm robežās. Būs kāds cits līmenis iekāpis:)

30.07.2007. reports labais, it sevišķi - pusotrs nolauzts zobs, zila acs, salauzts airis - izklausās, ka viņi tur sadzerās pa vakariem un ar airi liek viens otram pa ģīmi, vairāk vel uz "degpunkta" tematiku, reporta texc labs.. :)

heh labprat pats aizbrauktu ar paris brivdomatajiem, nebutu jakasas pec tam.....

un vispār Finkai lielais paldies, ka viņa visu laiku brauca kā grupas noslēdzošais. Tas tāds labs morāls atbalsts. Vienu dienu man sanāca braukt kā pēdējais aiz vislielākā peldētāja. Teikšu kā ir, es jutos pavisam nelāgi, bija visu laiku jāskatās, ko viņš dara un zināju, ja viņš apvelsies un sāksies kāds nelāgums, tad es viņu neglābšu, jo pati knapi sēžu savā laiviņā un pārējie visi arī ir tālēs zilajās. Posms nebija sarežģīts (kā teica Atvars - šļura), bet man nemaz smiekli nenāca, kad Igors sāka žvangāties un balansēt uz laivas sāniem. Fui cik pretīga ir tāda sajūta. Zinu, ka 'Finka nebūtu jutusies tik bezpalīdzīgi, bet tas jebkurā gadījumā nav viegli. Tāpēc, Finka, LIELUM LIELAIS PALDIES PAR TO, KA BIJI TUR, KUR BIJI, UN DĀVĀJI ŠO BURVĪGO ATBALSTA SAJŪTU!

bija instruktors un instruktora paliigs, bet grupas nosleedzoshais - Finka?