DISKUSIJAS
Viedokļi un argumenti par tēmām
Salacas mauciens '2004
Runa nav par ticību vai seksuālo orientāciju. Runa ir par nokļūšanu ar laivu no punkta A līdz punktam B neizmantojot motorizētus pārvietošanās līdzekļus vai palīdzību no malas. un vārbūt mARIS nemaz nezin, ka ir arī upes kur bez laivas ir vieglāk? Sevišķi vasarā! VX vispār nekam un nevienam netic.Ja nu vienīgi paši sev.
Varbūt Guntaram sarīkot izņēmumu un atļaut nobraukt Salacas maucienu ar MTB (tikai pa upi protams) #:P
Vai varbuut VX Team var sarīkot Salacas bumsīšanos 2004: programmā trekkings Burtnieku ezers - Staiceles dambis, virves ap Staiceles damnbi, velo Staiceles dambis - Salacgrīva. #:)))))
Vai varbuut VX Team var sarīkot Salacas bumsīšanos 2004: programmā trekkings Burtnieku ezers - Staiceles dambis, virves ap Staiceles damnbi, velo Staiceles dambis - Salacgrīva. #:)))))
Aktuaals jautaajums. Pieteikumaa ir vieta 2 personu vaardiem. Vai tad trijataa nevar laist!?
Šobrīd nav tādas laivu klases.
Laivā ar psihodēliju
Autors: Didzis CAUNE
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2003. gada 26. augusts.
Rubrika: Riska zona (11. lpp.)
Asu izjūtu meklējumos uz Krieviju nav jābrauc. Tās dabūjamas arī tepat – Salacas krūmos
Tās nav tikai straujteces vien, kas Latvijā īsu brīdi noteikta rakstura cilvēkus, traki noskaitušās uz pavasari, rauj laivu ceļos, ko vairums par ceļiem nesauktu. Ar mākslīgu stimulatoru palīdzību ekstrēmi šerpu var iepazīt arī citādi rāmu un cienījamu upes dāmu...
Pirms brauciena pa Salacu, kas pagājušajā ceturtdienā sākās pašā upes augštecē drīz pēc desmitiem vakarā, vairumam nakts laivošanas sacensību dalībnieku bija skaidrs, ka gaidāmās stundas nebūs tās vieglākās.
Saskaņā ar nolikumu līdz finišam Salacgrīvā jānokļūst maksimums 24 stundu laikā. Maršruts bez sarežģījumiem – tas ir raksturīgi praktiski visām piedzīvojumu sacensībām, kuru skaits un popularitāte Latvijā aug strauji kā ūdens līmenis kanjonā pēc lietus. Vienkārši – jānolaiž pa straumi lejā 95 kilometrus, un nav nemaz grūti iztēloties, kā ir, kad laiva slīd mēnesnīcas gaismā. Pa noslēpumaini tumšu ūdeni. Ar naksnīgas vasaras smaržu un klusumu, ko jauc tikai aira lāpsta straumē un reti zivju plunkšķi... Stundas divpadsmit vēlāk, kad finišu šķērsoja stiprākie, liriska idille un pieveiktais brauciens bija tieši tik pat saistīti kā godīgums un politika. Dalībnieku paskats bija adekvāts sacensību nosaukumam – Salacas mauciens.
Sacensību otrās vietas ieguvējs Andris Stavro, kas savulaik laivā ir ne tikai cīnījies par augstākajām PSRS godalgām airēšanas slalomā, bet arī kopā ar domubiedriem veicis dažādus augstāko kategoriju laivu braucienus, pēc Salacas mačiem neslēpa – skarbi. Naktī viņš vēl nebija braucis. Grūti iedomāties, kā būtu, ja diviem konkurentiem nebūtu lukturīšu, kas atšķirībā no Stavro gaismekļa tomēr kaut nedaudz tumsu spēja klīdināt. Melnā tumsā un kapājošā lietū laivošana ātri vien kļuva radniecīga riteņbraukšanai – apzinoties, ka kopā braukt būs vieglāk, cīņa ar nakti tika turpināta sešatā.
Ko nozīmē šāds brauciens, iespējams, var līdzēt saprast tas, ka pēc finiša bija grūti atcerēties motīvu, kādēļ, piemēram, stundu tika mēģināts braukt ar izslēgtiem lukturiem.
«Bija spokaini. Lija pamatīgs lietus, un nevarēja saprast, kā būtu labāk jādara,» sacensību sākumu atminas Stavro. «Viens no braucējiem pateica ļoti precīzi – psihodēliski. Tā kā granātas mums lielos daudzumos virsū leca bebri un palaikam peldēja čūskas... Uz lukturiem virsū gāzās visi lidojošie asinsmošķi, un arī sikspārņi bija lielos daudzumos... Pa priekšu laivai skrēja pīles ar visiem pīlēniem, apkārt gulēja lielas zivis. Krastā bija viena dzērve un daži lieli dzīvnieki. Droši vien bija vēl arī kaut kādas žurkas...
Braucot naktī uz beigām piekūst tā, ka halucinācijas nav retums. Viens mans konkurents pēc finiša neslēpa, ka divvietīgajā laivā savu biedru ar airi atstājis vienu, jo pats uz brīdi skatījies multfilmas. Lielākie podi bija krācēs, pie kurām maluzvejnieki visai upei šķērsām bija pārvilkuši tīklu. Pirms tā vēl paspēju nobremzēt, bet krācēs visi kritumi bija aizsprostoti ar trosēs iesietiem drāšu groziem un vēl nez kādiem zivju bendētāju izgudrojumiem. Tur apstāties vairs nepaspēju un tikai par mata tiesu ar visu laivu neiekļuvu murdā. Īsti pat nesaprotu, kā no tā jūkļa izpinos laukā.
Uz beigām, atklāti sakot, jau bijām mīksti. Droši vien arī tādēļ, ka lija visu nakti. Vēl trakāk bija tikai laivošanas ultramarotonā, kas notika Gaujas augštecē – toreiz tur praktiski nebija ūdens un pārsvarā nācās laivu stiept.
Vispār nakts brauciens ir forša lieta – jānodrošinās tikai ar stipriem prožektoriem. Salaca pati par sevi – tur jau nav nekā ekstrēma. Visu nosaka režīms. Palaiž tevi pie Burtnieka ezera, un finišs jūrā, līdz kurai 95 kilometri, tad nu kulies, kā nu proti. Tādu maucienu pat galīgi trakam ekstrēmistam būtu grūti izturēt. Lai kāds pamēģina šito nobraukt ātrāk par divpadsmit stundām!»
Autors: Didzis CAUNE
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2003. gada 26. augusts.
Rubrika: Riska zona (11. lpp.)
Asu izjūtu meklējumos uz Krieviju nav jābrauc. Tās dabūjamas arī tepat – Salacas krūmos
Tās nav tikai straujteces vien, kas Latvijā īsu brīdi noteikta rakstura cilvēkus, traki noskaitušās uz pavasari, rauj laivu ceļos, ko vairums par ceļiem nesauktu. Ar mākslīgu stimulatoru palīdzību ekstrēmi šerpu var iepazīt arī citādi rāmu un cienījamu upes dāmu...
Pirms brauciena pa Salacu, kas pagājušajā ceturtdienā sākās pašā upes augštecē drīz pēc desmitiem vakarā, vairumam nakts laivošanas sacensību dalībnieku bija skaidrs, ka gaidāmās stundas nebūs tās vieglākās.
Saskaņā ar nolikumu līdz finišam Salacgrīvā jānokļūst maksimums 24 stundu laikā. Maršruts bez sarežģījumiem – tas ir raksturīgi praktiski visām piedzīvojumu sacensībām, kuru skaits un popularitāte Latvijā aug strauji kā ūdens līmenis kanjonā pēc lietus. Vienkārši – jānolaiž pa straumi lejā 95 kilometrus, un nav nemaz grūti iztēloties, kā ir, kad laiva slīd mēnesnīcas gaismā. Pa noslēpumaini tumšu ūdeni. Ar naksnīgas vasaras smaržu un klusumu, ko jauc tikai aira lāpsta straumē un reti zivju plunkšķi... Stundas divpadsmit vēlāk, kad finišu šķērsoja stiprākie, liriska idille un pieveiktais brauciens bija tieši tik pat saistīti kā godīgums un politika. Dalībnieku paskats bija adekvāts sacensību nosaukumam – Salacas mauciens.
Sacensību otrās vietas ieguvējs Andris Stavro, kas savulaik laivā ir ne tikai cīnījies par augstākajām PSRS godalgām airēšanas slalomā, bet arī kopā ar domubiedriem veicis dažādus augstāko kategoriju laivu braucienus, pēc Salacas mačiem neslēpa – skarbi. Naktī viņš vēl nebija braucis. Grūti iedomāties, kā būtu, ja diviem konkurentiem nebūtu lukturīšu, kas atšķirībā no Stavro gaismekļa tomēr kaut nedaudz tumsu spēja klīdināt. Melnā tumsā un kapājošā lietū laivošana ātri vien kļuva radniecīga riteņbraukšanai – apzinoties, ka kopā braukt būs vieglāk, cīņa ar nakti tika turpināta sešatā.
Ko nozīmē šāds brauciens, iespējams, var līdzēt saprast tas, ka pēc finiša bija grūti atcerēties motīvu, kādēļ, piemēram, stundu tika mēģināts braukt ar izslēgtiem lukturiem.
«Bija spokaini. Lija pamatīgs lietus, un nevarēja saprast, kā būtu labāk jādara,» sacensību sākumu atminas Stavro. «Viens no braucējiem pateica ļoti precīzi – psihodēliski. Tā kā granātas mums lielos daudzumos virsū leca bebri un palaikam peldēja čūskas... Uz lukturiem virsū gāzās visi lidojošie asinsmošķi, un arī sikspārņi bija lielos daudzumos... Pa priekšu laivai skrēja pīles ar visiem pīlēniem, apkārt gulēja lielas zivis. Krastā bija viena dzērve un daži lieli dzīvnieki. Droši vien bija vēl arī kaut kādas žurkas...
Braucot naktī uz beigām piekūst tā, ka halucinācijas nav retums. Viens mans konkurents pēc finiša neslēpa, ka divvietīgajā laivā savu biedru ar airi atstājis vienu, jo pats uz brīdi skatījies multfilmas. Lielākie podi bija krācēs, pie kurām maluzvejnieki visai upei šķērsām bija pārvilkuši tīklu. Pirms tā vēl paspēju nobremzēt, bet krācēs visi kritumi bija aizsprostoti ar trosēs iesietiem drāšu groziem un vēl nez kādiem zivju bendētāju izgudrojumiem. Tur apstāties vairs nepaspēju un tikai par mata tiesu ar visu laivu neiekļuvu murdā. Īsti pat nesaprotu, kā no tā jūkļa izpinos laukā.
Uz beigām, atklāti sakot, jau bijām mīksti. Droši vien arī tādēļ, ka lija visu nakti. Vēl trakāk bija tikai laivošanas ultramarotonā, kas notika Gaujas augštecē – toreiz tur praktiski nebija ūdens un pārsvarā nācās laivu stiept.
Vispār nakts brauciens ir forša lieta – jānodrošinās tikai ar stipriem prožektoriem. Salaca pati par sevi – tur jau nav nekā ekstrēma. Visu nosaka režīms. Palaiž tevi pie Burtnieka ezera, un finišs jūrā, līdz kurai 95 kilometri, tad nu kulies, kā nu proti. Tādu maucienu pat galīgi trakam ekstrēmistam būtu grūti izturēt. Lai kāds pamēģina šito nobraukt ātrāk par divpadsmit stundām!»
Sludinājums.
Ir doma pieveikt Salacu ar jūras kajaka palīdzību,bet trūkst komandas biedra(-nes). Sporta režīmā diez vai spēšu visu distanci noairēt, galvenais līdz galam.
Līga
Ir doma pieveikt Salacu ar jūras kajaka palīdzību,bet trūkst komandas biedra(-nes). Sporta režīmā diez vai spēšu visu distanci noairēt, galvenais līdz galam.
Līga
Ludzu, vai kads nevaretu ieteikt shadam laivu braucienam vispiemerotakos apavus?
plikas kaajas[:)
Plikas kājas nerulz, pagājušo gadu no jūras kayaka ārā tika kāpts pie Stavro murda un Staiceles dambja. Man domāt neoprēna zābaciņi var protams ar da jebko...
Nu zemaa uudens liimenja deelj, vareetu gadiities veel izkaapt kaadaa no taam straujteciiteem peec Rozeenu tilta.
Braucaam nedeeljas nogalee ar kanoe un vietaam bija taa so, so.
Braucaam nedeeljas nogalee ar kanoe un vietaam bija taa so, so.
Cik garš posms (pēc pagājušā gada pieredzes) ir braucams tumsā? Līdz Staicelei? Vēl tālāk?
Un cik nepieciešama ir ķivere (koki/zari/akmeņi/ļaunprātīgi bebri/u.c.)?
Un cik nepieciešama ir ķivere (koki/zari/akmeņi/ļaunprātīgi bebri/u.c.)?
kā apavus man te kolēģis skatoties pār plecu rekomendēja augstpapēžu kurpes. varu tikai pievienoties - finiša bildē kājas smukāk izstīsies ;)
no ļaunprātīgajiem bebriem gan jāuzmanās - mēdz apmētāt ūdenstūristus ar akmeņiem, vecām traktoru riepām un ledusskapjiem.
par pārējo nav ne jausmas - neesu braucis.
no ļaunprātīgajiem bebriem gan jāuzmanās - mēdz apmētāt ūdenstūristus ar akmeņiem, vecām traktoru riepām un ledusskapjiem.
par pārējo nav ne jausmas - neesu braucis.
Nav veel braukts tumsaa pa Salacu, bet peec noveerojumiem dienas gaismaa:
No kokiem/zariem var "atrauties", ja brauc gar pashiem karstiem.
Akmenji - "tumsaa braucamajaa posmaa" ir dazhi eksemplaari, kuriem dereetu neskriet virsuu. Gaishaa diennakts laikaa nu probleemas nevajadzeetu buut.
Bebri no citu upju pieredzeem tumsaa vairaak psihologhiski ietekmee un ne fiziski.
Taa kaa kjivere - lielaakai droshiibai nekaitees, bet akuuta nepiecieshamiiba it kaa nav.
No kokiem/zariem var "atrauties", ja brauc gar pashiem karstiem.
Akmenji - "tumsaa braucamajaa posmaa" ir dazhi eksemplaari, kuriem dereetu neskriet virsuu. Gaishaa diennakts laikaa nu probleemas nevajadzeetu buut.
Bebri no citu upju pieredzeem tumsaa vairaak psihologhiski ietekmee un ne fiziski.
Taa kaa kjivere - lielaakai droshiibai nekaitees, bet akuuta nepiecieshamiiba it kaa nav.
Bebri - taa ir galja. Galja - taa ir iztika. Papildapriikojumaa njemam liidzi kaadu shkjeepu vai harpuunu :)
Ķivere droši vien netrauces, ja vien nesedz ausis
(ja neko nevar redzet vismaz var ņemt uz dzirdi)
Par brillem gruti teikt
Lietus laika ta ir ka ir
Bet ja dabigas (resp. vajag vienalga) tad jau jaliek
mARIS
(ja neko nevar redzet vismaz var ņemt uz dzirdi)
Par brillem gruti teikt
Lietus laika ta ir ka ir
Bet ja dabigas (resp. vajag vienalga) tad jau jaliek
mARIS
Anetei
Pagājušo gadu mums (4 kajaki) gaisma sākās pirms Staiceles, tur kur jau ir jūtama dambja ietekme. Tipa visu var jau saskatīt, bet krāsas acs vēl tādā gaismā neizšķir. Vienīgi toreiz arī starts bija vēlāk. Ja atmiņa neviļ, kautkādi kanoe gasmā esot bijuši vēl pie Stavro Murda.
Pagājušo gadu mums (4 kajaki) gaisma sākās pirms Staiceles, tur kur jau ir jūtama dambja ietekme. Tipa visu var jau saskatīt, bet krāsas acs vēl tādā gaismā neizšķir. Vienīgi toreiz arī starts bija vēlāk. Ja atmiņa neviļ, kautkādi kanoe gasmā esot bijuši vēl pie Stavro Murda.
Lai labāk sagatavotos sacensībām noteikti ieteicams ievākt informnāciju par bebru dzīvi un ieradumiem.
Vērtīgs resurss: http://www.bober.ru/
Vērtīgs resurss: http://www.bober.ru/
Vai ta nevaretu apzeloties par puslotajiem ar? A to neviena pasaciena kur va gazt ar pusli.
Busim reali, visu nevares nobraukt. Bet ja saktu kautkur talak neka parejas laivas, tai pasa laika, tad gan lidz finisam varetu tikt.
Noorganizet ar nevajadzetu but gruti. Pietiek ar 1-2 cilvekiem, kas nokontrole puslu startu, un pie reizes var palikt sagaidit "atras" klases.
Par lidztiesibu! Par demokratiju! Par pusliem un puslotajiem!
Busim reali, visu nevares nobraukt. Bet ja saktu kautkur talak neka parejas laivas, tai pasa laika, tad gan lidz finisam varetu tikt.
Noorganizet ar nevajadzetu but gruti. Pietiek ar 1-2 cilvekiem, kas nokontrole puslu startu, un pie reizes var palikt sagaidit "atras" klases.
Par lidztiesibu! Par demokratiju! Par pusliem un puslotajiem!
(Kur tad tu esi demokratiju redzejis)
Var meginat atrak sakt, bet diez vai izdosies
savakt vel kadu, kas gribes piedalities
Var startet ar visiem kopa sava prieka pec & braukt
nevis cik atri, bet cik talu tiek
Nu par to, ka nav neviena pasaciena pusliem mazliet parspile
Kuros macos tad tev liedz startet ar pusli
Rit, parit piemeram ir Kak,u maci
nem pusli un vale
mARIS
Var meginat atrak sakt, bet diez vai izdosies
savakt vel kadu, kas gribes piedalities
Var startet ar visiem kopa sava prieka pec & braukt
nevis cik atri, bet cik talu tiek
Nu par to, ka nav neviena pasaciena pusliem mazliet parspile
Kuros macos tad tev liedz startet ar pusli
Rit, parit piemeram ir Kak,u maci
nem pusli un vale
mARIS
Murdi (var jau būt, ka šogad nebūs)
Īsi pirms tilta
Pazīmes sekojošas
Laba krastā augstu kalnā māja
tūlīt pēc tam kreisais līkums
labais līkums
kreisais līkums
upē sala
vēl reiz kreisais līkums
labais līkums
& tad arī krāces
(pavisam maziņas, bet var iepriekš dzirdēt)
mĀRIS
Īsi pirms tilta
Pazīmes sekojošas
Laba krastā augstu kalnā māja
tūlīt pēc tam kreisais līkums
labais līkums
kreisais līkums
upē sala
vēl reiz kreisais līkums
labais līkums
& tad arī krāces
(pavisam maziņas, bet var iepriekš dzirdēt)
mĀRIS