DISKUSIJAS

Inventārs: Rainbow DNA – garums 2,62m, tilpums 205l, ražotājs iedalījis kategorijā Play / River.
Upe: Lielā Jugla no Ropažu aizsprosta līdz Zaķumuižas skolas parkam.
Laiks: 2008. gada 24. februāra pēcpusdiena.
Pasākuma ilgums: 1stunda un 55 minūtes
Ūdens līmenis: augsts, varbūt pat pārāk augsts, akmeņi pilnīgi visi zem ūdens, baltās putiņas virs viļņiem, nav gandrīz nekur. Dambim ūdens tek pāri visā garumā.
Laika apstākļi: +5oC, riebīgs pretvējš, mazliet smidzina. Lietu varēju neminēt, tam, protams, nebija nekādas nozīmes.
Pirmie iespaidi:
1. Mantām kajakā nav vietas nemaz! Teorētiski kaut ko varētu ievietot aizmugurē, bet tur ievietots putuplastam līdzīga kosmiska materiāla, laikam formas noturības riba.
Sausās drēbes nācās atstāt mašīnā. Telefonam un cigaretēm tomēr vieta atradās.
2. Sajūtas iesēžoties: pārsteidzoši ērti jutos visu laiku, laikam bija pareizi izdevies ieregulēt kāju balstus. Pirmo reizi sēdēju laivā, kurai ir ceļu atbalsti, ja ne savādāk tad vismaz radīja iespaidu, ka es pats varu ietekmēt laivas stabilitāti.
3. Kajaks ūdenī: eleganti nokļūstu upes vidū, galvenajā straumē. Bet te sākās izjūtas, tuvas šokam, kas neatkāpās no manis, gandrīz līdz Bajāriem – kajaks uz katru manu darbību reaģē zvalstoties, pa labi – pa kreisi. Visas manas pūles uzlabot situāciju, neko nemaina, cenšos visu laiku airēt, lai radītu kaut vai šķietamu atbalstu pret ūdeni. Ar prātu es saprotu, ka līdz kritiskai robežai ir ļoti tālu, bet sajūtas vienkārši pretīgas. Ar šausmām vēl pamanu, ka bruncīšu atraujamā cilpa sagriezusies, sagriežu uz augšu, lai ir pa tvērienam. Lamāju izstrādājuma autorus, kā arī gudros, kas apgalvo, ka laivas ar apaļāku dibenu, kaut kādos gadījumos ir stabilākas. Jau labu laiku ir Juglas atslodzes posms. Piestāju, neizkāpjot uzpīpēju, optimisma joprojām nav. Brīdī, kad izlēmu, ka pirmajai reizei, varētu pietikt ar braucienu tikai līdz Bajāriem, kaut kas notika un kajaks ieguva stabilitāti. Šī problēma mani pameta, līdz pat brauciena beigām.
4. Problēma, kura mani nepameta, līdz pat brauciena beigām: nevar noturēt taisnu kursu. Ar kajaka airi neesmu lielos draugos, vairāk pierasts kanoe airis, rokas arī laikam dažāda garuma. Bet, laikam pats būtiskākais, ka jebkura niecīgākā straumes formas izmaiņa, mēģina kajaka priekšu sagriezt. Ar šo problēmu es vienkārši samierinājos – nevajadzēja tupi kapāt tikai uz priekšu, visu laiku bija ar ko nodarboties.
5. Manevrēt spēja: nebija, jau kur manevrēt, upe pilna līdz malām – brauc kur gribi! Nācās pašam izdomāt trajektorijas, vienu līkumu pa galveno straumi, nākošo pēc iespējas sausāk. Pēc Bajāriem sāku justies daudz pārliecinošāk un manas iedomātās trajektorijas izpildījās, es domāju, labi. Pārējie man zināmie braucamrīki ir ar lielāku inerci un stipri neatkarīgāki no braucējiem. Pati pēdējā krāce pirms Zaķumuižas, šogad ar Juglai netipisku uzlabojumu – labā krastā dolomīts ar vienīgo piespiedei līdzīgo vietu, tūlīt aiz tās upes vidū galvenajā straumē, laikam ieskalots, liels koks pretējā krastā iekritis maz alksnītis, daļēji zem ūdens. Situāciju analizēt, laika nav, kā tiku pāri galvenajai straumei, kā pārlecu mazajam kociņam, nezinu, bet izdevās ātri un iespējams pārliecinoši.
6. Dažādas atziņas: sajūta, ka ww kajaks nav stabilākais braucamrīks saglabājās! Rokas gandrīz visu laiku ir slapjas – salst! Nepatika, ka pie salīdzinoši maziem vilnīšiem kajaka priekšgals saka – plakš, plakš, plakš, nu troksni, jau var pieciest, bet tas ūdens taču tieši sejā. Protams, nomāc apziņa, ka neesmu pamācījies pat pareizi otstrelu izpildīt.
P.S. kajaku pagaidām vēl netirgoju!

Atvainojos, ja esmu pārkāpis rakstu zīmju skaita limitu.
Gribēju īsi, bet nesanāca.

Nākamreiz nebrauc viens pats.
Bet citādi interesanta pieredze. Dažs labs varētu atcerēties savu pirmo braucienu :)

Sestdien 23.02. nobraucām tieši šo pašu gabaliņu, lai gan ne ar WW laivām, bet ar Kryptoniem, par to līmeni hmm.. man likās ka nav augsts, kautvai krastos paskatoties kur mētājās ledusgabali, pirms kādas nedēļas līmenis bijis par ~1m augstāks. kompānijā bija arī trīs laivotāji-iesācēji-pirmā reize bišķi straujākā ūdenī, viņiem gan nelikās ka līmenim vajadzētu būt augstākam. Pāris overīši vienai meitenei arī gadījās. Tas nu tā par tām līmeņu sajūtām, bet katrā ziņā interesants maršruts, tikai man gribētos bik lielāku līmeni nekā sestdien bija.

Jautājums zinātājiem. Kā ir ar mantu sabāšanu Pyranha, MASTG kajakā. Tur ir vieta, lai ieliktu vismaz vienu sauso mantu maisu ar maiņas drēbēm vai arī viss jāatstāj mašīnā kā Jurim?

10-20l maiss Master TG iet iekšā. Ja nelieto celtspējas balonu, tad pat 2. Vispirms ieliek maisu laivā un pa galu saliek mantas - pēc tam loca ciet galu - savādāk jau iekšā nelien nekas, bet maiņas drēbes parasti nav problēmas salikt visos kajakos, nu varbūt rodeo laivās nevar, pārējās parasti tomēr var.

man liekas, ka ziemas sezonai bez nakšņošanas labāks sauso par mantu maisu ir "sausais" hidrotērps un, ka zem kādiem plus 5 grādiem bez cimdiem nu nekādi nevar izjust airēt prieku ;/
dīvaini būtu telefona maisiņu ielikt kajakā nevis zem hidrotērpa...
var ievērtēt, ka ww kajaka priekšrocības ir materiālā: akmeņi, metāllūžņi, piespiedes, piesmelšanās nav problēma :)

Tas tāds joks par sauso hidrotērpu iesācējam, kurš nule izdevis pēdējo naudu par itāļu kajaku :)