DISKUSIJAS

Labriit visiem, kas jau devushies darba ritmos un juut ieprieksheejo triis dienu sekas, patiikamaas sekas. Nedaudz veel iiriena sljakatas dzirdamas ausiis un truukst aira ikdienaa. Tas nekas, ka otro reizi aireejaam muuzjaa, bet varoniigi pievareejaam visu distanci saviem speekiem un pateicoties straumei! Liels paldies organizatoriem par labo pasaakumu un karstajaam vakarinjaam peec plkst. 3iem naktii, kad bijaam beigushi pirmo posmu.
Gaidam ar nepacietiibu naakamos shaadus pasaakumus!

P.S. Par interesantaako finishu arii paruupeejaamies, taa kaa ceru, ka noveerteejaat.

Divi purva beerni
Nr.35

Saprotosūs kolēģus un saīsināto darbadienu novēlu visiem dalībniekiem, organizatoriem un arī atbalsta grupām #:)))

Jā jā ir labais fīlings kad tikts līdz galam..!!
Tiešām liels paldies par siltām vakariņam pat naktī pēc pirmā posma ierodoties un par organizatoru atsaucību un pozitīvo attieksmi kopumā.

Jā un tagad ar patiesu godu varu vilkt kreklu ar uzrakstu UM 2002.
Stulbi jau būtu ar to zīmēties ja izstājies jau pirmā dienā pēc ātrumposma.!

PS. var jau būt ka kāds nepiekrīt un nedomā ka tas bij tik smags pasākums, bet cilvēkam, kas ikdienu pavada pie pelēkā drauga,(šeit domāts kompis) mašīnā utt., manuprāt ir diezgan attzinīgs sasniegums nostartēt visu distanci šādā pasākumā.

ilmario
''divdesmitie''
Nr41

Ir pārsvarā OK.
Tikai drusku stīva mugura, jēls dibens un dazas tulznas uz pirkstiem.
Paldies organizatoriem!!! Pievienojos augstāk izteiktiem komplimentiem.
K.
V.Dārta, Nr.29

Apsveicu visus uzvarētājus, kā arī visus, kuriem izdevās distanci beigt. Ceru, ka rezultātus ieraudzīsim arī šajā web lapā.
Redzu, ka visi komentāri nāk no kanoistiem. Mani visvairāk interesē tas cik smaiļu ekipāžām izdevās beigt. Tie tiešām ir malači!
Mums nācās izstāties otrās dienas rītā. Pirmajā dienā līdz nometnei netikām. Trīs stundas pagulējām un ar gaismiņu turpinājām braukt, lai līdz plkst. 8 sasniegtu starta vietu Lācītēs. Diemžēl seklumos aiz Rēveļu tilta mūsu cerības tikt laikā izgaisa. Arī smaile bija krietni cietusi.
Varbūt citreiz ...

VISS Nr.61

Kaa vareetu sakontakteet ar Cīge- Cāge ekipaazhu? Ir prieksh vinjiem mazinjsh paarsteigums;).Buutu labi ja kaads no vinjiem mani sameilotu.
Pac gan izstaajos 50 km. Bishki speeka pa maz, bishki laiva sapliisa. Triisreiz tika liimeeta vienaa un taj pashaa vietaa, bet kaa aizsprosts- taa caurums:(. Naakamreiz braukshu obligaati, un ljoti centiishos tikt liiz galam lai ko tas maxaatu. Secinaajums viens: Pietruuka kaadi 4 treninji pa 100km dienaa un alumiinija laivas.
Gods un slava Campo, kas organizee shamos machus. Liels PALDIES.
N53

Ilmario!
Nau ko braukt augumaa tiem, kas distanci nepabeidza. Vinji dariija gandriiz visu, kas bija vinju un vinju laivu speekos. Vienam puisim dzirdeeju no paarpuules ar sirdi bija slikti.
Tiem , kas nefinisheeja ir iemesls treneeties un gan jau kaads naakamgad no nebeidzeejiem muguru Tev paraadiis. Taa kaa nau ko par tiem krekliem. Tevi taa pataas atshkjirs un noveertees tie, kas zinaas.

Pasaakums bija labais! lai gan jau pirmajaa dienaa ar savu smaili finishu nesasniedzaam, feelings ir labs. Paldies organizatoriem, kas muus naktii savaaca. Naakamgad noteikti piedaliishos.
Laikam jau smailhotaajiem shis pasaakums bija taads grutaaks - pa briizham laivu gandriiz vai naacaas nest rokaas, laivas apaksha vienos pushumos utt...
Varbuut kaads zina - vai var nopirkt smailhu apvalkus? Maneejais ir kriteni cieties no visaam puseem...

Ilmāram!
Komentārs no pēdējās smailes jeb piepūšamā matrača:
Šoreiz visu izšķīra inventārs. Mēs finišējām, lielā mērā pateicoties laivas vieglumam (ap 8kg) un, iespējams arī tam, ka pēdējā kilometrā mobīlajam telefonam nebija zonas. Pirms tam gan domāju, ka visu izšķirs muskuļus sildošā krēma kvalitāte vai piemērotākās pārtikas piedevas.
Pašsajūta: nekas nesāp; no 8 vienas rokas tulznām 2 ir spārgušās.(Uz pēdām tulznu statistika ir bēdīgāka.)
Caurumu nebija.(Varbūt vienīgajai smailei? Neko nezinām par divām pirmajām vietām.)
Veiksmi vēlot visiem nefinišējušajiem Ultramaratonā 2003,
Borderkrosa lāči.

patiešām visu cieņu smaiļotājiem.
jani G. - augumaa nevienam nebraucu, izteicu tik savas domas, izjūtas un to kā būtu juties ja nebūtu tikuši līdz mērķim-līdz finišam.

ilmario

225km pa gauju laivā,vai kājām pa gaujmalas pļavām?
daži veic 225km bet citi tikai~205~212
vai atļauts viss kas nav aizliegts? nolikumā tāpat
nekas nebija teikts par laivu motoriem u.t.t...
gribētu lai turpmākos nolikumos šīs lietas būtu
precizētas
bet tā jau viss nu labais...

Jā, šie teksti (pārsvarā adresēti www.vertikalex.lv komandai) šajās trijās dienās tika dzirdēti bieži... Vienkārši, esam dažādi lasījuši Ultramaratona Nolikumu. Jau iepazīšanās tekstā ir rakstīts: /Ultramaratona/ prototips ir amerikāņu “Eko Challenge” - piedzīvojumu maratons miniatūrā...” Nekas nav minēts par akadēmisku airēšanu olimpiskajā kanālā... Vēl tur ir šāda frāze: “Trīs dienas kanoe laivās vai smailītēs, ar apnesieniem (!!!), diviem ātrumposmiem, diviem starpfinišiem un izdzīvošanas elementiem visā distances garumā ir trakākais, kas Latvijā tiek piedāvāts...” Kāpēc Nolikumā ir obligātais ekipējums - karte, kompass, GPS ?!! Ja tā ir tikai airēšana ar “vājprātu acīs”, tad šīs lietas ir pilnīgi liekas. VX komanda par Nolikumā minētajiem dabīgajiem šķēršļiem uzskatīja visus līkumus, kuros airēšana pret apnešanu neatmaksājās, jo airēt stundu tā vietā lai divdesmit minūtes laivu pārnestu pāri pļavām, mūsuprāt nav prātīgi. Ja šis būtu tīri airēšanas pasākums, iespējams mūsu komanda nemaz šajā sacensībā nepiedalītos. Starpcitu, trešajā sacensību dienā laivas pārnesa visas (!) komandas, kas bija līderu pozīcijās (arī pirms tam ļoti skeptiski un dusmīgi noskaņotā Laumas komanda). VX tikai ieviesa intrigu! Un tā izrādījās uzvarošā stratēģija šajā sacīkstē. Paldies organizatoriem un it īpaši Agrim par ieguldīto darbu! Ar nepacietību gaidīsim nākošo Ultramaratonu (ar orientēšanās un piedzīvojumu elementiem!).

manjaki :))

Es te ar biju domaajis piedaliiteis, bet paardomaaju nedaudz, gan nozheeloju. Mees ar draugu pirmstam testa peec pameegjinaajaam apkaart baltezeram noaireet - taa man bija pirmaa reize muuzhaa kad seedeeju laivaa (smailiite - taa laikam sauc) nu nekaadu probleemu nebija, bet tas ir baltezers nevis 220 km!!!!!!!! aapaac :)

apsveicu visus, kas piedalījās

Par apnesieniem!
Pēc pasākuma varu padalīties gūtajā pieredzē.

1) airēt ir krietni vieglāk nekā stiept laivu! Airēt ir arī ātrāk!
Proti, ikreiz rūpīgi jāizsver, vai tiešām vērts taisīt stiepienu... Varu teikt, ka braucamā upes posma attiecībai pret pārnesienu posmu jābūt vismaz 4:1, lai iegūtu kādu handikapu.
Ja pārnesiens ir pavisam īss - zem 50 m - šai attiecībai jābūt vēl lielākai, jo lielāko laiku visbiežāk jāpatērē, lai no upes izrāptos kādā kraujā (pēc lietus tās ir vēl dubļainas, slidenas!). Tas prasa daudz spēka un zināmu treniņu.
Ideāls pārnesiens mūsu uztverē bija aptuveni šāds: 200-300 m stiepiens pa pļavu pret 1-1,5 km (šajā proporcijas daļā var vienmēr vēlēties vairāk :) pa upi!

2) visu laiku ""jāiet po priboram"" (pētot karti, kompasu, saules pozīciju!), kas atņem zināmu laiku un uzmanību no airēšanas!
Tas par orientēšanās iemaņām - uz līkumainas upes ir ļoti grūti izsekot savai atrašanās vietai, un ne velti vairums laivo orientējoties ""no tilta līdz tiltam"". Orientēšanās tiešām prasa laiku, kas citādi tiktu veltīts airēšanai, jo ""jāčeko"" katrs (!) upes līkums, gandrīz katrs objekts krastā...
Mēs pārsvarā gājām ""pēc saules"", ņemot vērā tās pārvietošanos pēc pulksteņa. Tas ir ātrāk nekā vilkt ārā kompasu. Taču diemžēl visas UM 2002 dienas bija vairāk vai mazāk mākoņainas, brīžiem pilnīgi nomākušās - nācās lietot arī kompasu...

3) jābūt ļoti pārliecinātam par savu ""taisnību"", lai kārtējā upes līkumā lektu krastā un dotos kaut kur pāri pļavai...
Orientēšanās kļūdas cena būs vienkārši BAISA!!! Var arī pazaudēt upi un nostaipīties zils... Šaubas noēd sekundes; arī krietna stresa deva nāk līdzi...

4) nekad nezini, kas sagaida krastā!
Upes krauja (izkāpjamajos līkumos viņa nez kādēļ vienmēr ir visaugstākā! :) ir tikai viens no šķēršļiem, kas jāpārvar. Ideāli, ja laiva jānes pa pļavu. Vēl labāk, ja kāds to pļavu nopļāvis nupat...
Lauzties cauri mežam ir ārkārtīgi grūti! Nav vērts. Taču pat ja kartē iezīmēta pļava, dabā vienmēr gadās kādi šķēršļi - krūmāji, koku josla gar upmalu... Kādā ļoti elegantā pārnesienā it kā pa pļavu dabūjām forsēt tik dziļu grāvi, gar kura abām malām vēl bija atstāta blīva koku rinda, ka līdām pāri... nu, spļaudīdamies, maigi sakot.

5) jābūt gatavam zaudējumam!
Pieredze nāk caur kļūdām. Arī mums šajā pasākumā bija vairāki pārnesieni, kurus augstāk minēto faktoru dēļ negribētos vairs atkārtot. Ja aizelsies esi nokāpis pie upes un redzi, ka laiva, kuru pirms izkāpšanas krastā redzēji nupat degungalā, tagad ir vēl tālāk priekšā... ...atliek pasmaidīt :)

Bet visādi citādi pārnesieni ir arī patīkami, jo:
- savādāka slodze kaut uz nelielu brīdi;
- gadās kuriozi ar vietējiem, kurus citādi nepiedzīvosi. Piemēram, ko vērts ir piedzērušās vīreļa skatiens, izbrīns un jautājumi, kad tu piektdienas vakarā izej ar laivu un sacīkšu numuru uz krūtīm cauri viņa pagalmam.

Jebkurā gadījumā mums UM 2002 bija lielisks piedzīvojums, nevis līdz bezgalībai apnicīga aira cilāšana. Turklāt mūsu taktika ieviesa arī intrigu visā pasākumā. Nu nebija kā pagājušajā gadā, kad trešo dienu katrs airēja savā tempā un nodabā, izretojušies pa upi, ievērojot iepriekšējā dienās definēto spēku subordināciju, un citus pat neredzot.

Paldies Campo un ceru, ka nākamgad neparādīsies baigie ierobežojumi nolikumā. Lai gan piekrītu, ka tos 17 km pa šoseju (kā runā par vienu ekipāžu!) vajadzētu ""piegriezt"".

Normunds
Vertikāle X (Nr. 30)

NO PUNKTA A LĪDZ PUNKTAM B TUVĀKAIS CEĻŠ IR TAISNE,UPE
NEKAD NAV TAISNE,TĀTAD KĀDS TAD VISAM TAM /UM/ SAKARS
AR LAIVĀM?

Piekrītu VX, ka nolikums ir labs.Konkrēti - nav noteikts attālums, kādā var attālināties no upes. Tāpēc jau piedalījāmies, lai izbaudītu orientēšanās un piedzīvojumu sacensību elementus, jo EKO-challinger mačus varam ""izjust"" tikai TV.
Patika atsevišķu kanoistu izdomas spējas: sastiprināt 2 airus, kā smailes airi. Vismaz citādāk, ja iepriekš nav apgūta kanoe tehnika. Nemanījām, ka kāds rīkotos, kā parasti to dara Lietuvas rallijos: kad ir sekls, pārmaiņus viens iet gar krastu un atpūšas, bet otrs brauc vai pludina. Nolikumā nebija aizliegts.
3.dienā varēja izmantot ceļa vēju, kā buru turot, piemēram, lietusmēteli. Izmantojām smaiļu airu garuma priekšrocības, tumsā atgaiņājot agresīvu suni pie Rankas papīrfabrikas. Nepareizo apavu dēļ mēs 3.dienā zaudējām vairāk, kā stundu, jo tulznu dēļ vairs nespējām pārvietoties pa krastu.
Uzskatām, ka viss bija godīgi.

1. Tuvaakais cels no A uz B ir taisne
2. Upe nekad nav taisne
3. Taisne ne vienmeer ir aatraakais cels
4. Ar laivaam pa liikni ir fiksaak.
Taads arii tas sakars starp tasineem un laivaam :)))

Par to pašu...
Neuzskatu, ka nesēji būtu rīkojušies negodīgi! bet:
# vismaz ātrumposmā apnešana būtu jāaizliedz
# Tas vai nest ir ētiski vai nē ir atkarīgs no tā ko kura komanda vēlējās šai pasākuma sajust, izbaudīt, sasniegt...
Mēs \Reāli pie dabas\ izbaudijām šo pasācienu klasiskajā stilā, t.i., airējot un esam apmierināti ar sevi.
# pēc šī precedenta organizatoriem vienkārši būtu jānoformulē pasākuma koncepcija un izejot no tā jāmaina vai nē nolikums!
# atziņa jau no pirmā UM tiem, kuri gatavojas startēt pirmo reizi nākamajā - šis ir pasākums, ku jāairē visu laiku, ne tikai ātrumposmā, jo ātrāk airēsi - ātrāk vakarīņas, telts, vairāk izgulēsies un atpūtīsies. Izanalizējiet grafiku, kuru Agris veido dikti normālu vidējam dalībniekam kā mēs, un varēsiet plānot laiku kur , cikos ko darīsiet. Ceru, ka tad arī mazāk izstāsies #:)))

!!! Asiniet airus !!!

J.G. - kaad sir tavs e-mail (par smailes aadu). Mana pastkastee tavs meils pienaaca bez atpakalh adreses!

ro

Smailes adas ir dabonamas ari triton-ltd.ru
Ja nemaldos Turbo tada bija
Drosi vien neatteiksies padalities pieredze

mARIS