DISKUSIJAS

Ir nepieciešama informācija par šo upes posmu.Ja kāds ir ceļojis un var sniegt info par iespējamiem šķēršļiem(domājams mazie HESi)...

Biju domājis posmu no Virešu tilta līdz Valmierai.Līdz Virešiem jau zinu,ka ir pamatīgi viss sačakarēts.

Galīgi sačakarēts ir līdz Lejasciemam. Ja brauc pavasarī, tad pirms Virešiem ir Sikšņu krāces - vismaz kāda straujāka vieta. Koku arī nevajadzētu būt pārāk daudz.

No Virešiem uz leju HESu nav. Problēmas ar koku aizgāzumiem arī nav. Mazā ūdenī var būt visai sekls - smilšu sēres, viegli var uzsēsties.

Nu paldiesiņš.Vismaz kaut kāda skaidrība.Pavasaris mums atkrīt.Taisamies uz tādu daudzāku ģimeņu izbraukšanu ar maziem bērniem.Cik saprotu tad stiepšanās pa sauszemi nav,a pārējais sīkums,arī tā brišana,ja nepieciešams.

Ļaudis mēļo ka Gaujā mēdzot būt plūstošo smilšu sēkļi.

tas tā, par brišanu

Sausā vasarā, gan Sikšņu krāces varētu būt brienamais gabals!

Par tām smilšu sērēm.Paldies.Tik jātdzīst,ka neesam iesācēji.Nu jau 32 sezona būs,bet šis posms nav vēl nekad braukts.Esam no Gaujas sākuma līdz Virešu tiltam un no VALKAS - SMILTENES ŠOSEJAS tilta līdz Siguldai,bet šis posms,pa robežu ejošais nav bijis aiztikts.

Vienīgais traucējošais faktors tai posmā ir minētās smilšu sēres (pie maza ūdens līmeņa) un briesmīgā līkumošana. Nenovērtējiet par zemu upes garumu, plānojot plezīra pasākumu! Tāpat arī jāapgādājas ar paiku - no Gaujienas sākot, veikalu upes tuvumā nav :)

droši zinu, ka gan Gaujienā, gan Strenčos var dabūt saldējumu :P
un, ka visa pārējā paika tik nopietnai grupai nav problēma :P

"Cepuri nost" wischuka organizētajiem laivu atpūtas braucieniem! Jauku laiku un labu garastāvokli vasaras braucienā! Švasar laikam Gaujas augšdaļā peldināsi padsmitos "Taimeņus"???

Paldies par vēlējumu.Nu braucēju jau būs gana...

Laikam jau tas ir draugu un ģimeņu atpūtas brauciens!Pirms paris gadiem žurnālā MMD bija jauks apraksts par ģimeņu laivošanu ar kādām 25 laivām viena grupā. Vai tas nebija par jums?

Jā tas tiešām tā bija un joprojām arī turpinās.
Raksts,precīzāk jāsaka raksti ir bijuši vairāki un paša vien rakstīti.Bija arī apraksti par maršrutiem,domāti tiem kas ceļošanu pa upēm sākuši nesen,ar visai sīku atstātu par lietām un vietām,kas atrodas krastos,lai braucot un atpazīstot norādītos redzamos orientierus varētu fiksēt atrašanās vietu.Arī laiki bija burtiski pa minūtēm.

Atceroties tavu rakstu rodas jautājums:"Kā tik liels laivotāju pulks kopā ceļojot var vienlaicīgi,sakārtoties braucienam,ieturēt brokastis un vakariņas,laivojot upē kādu no braucējiem nepazaudēt,kur nu vēl dažādu paaudžu saderība un saskaņa,katrs taču ir personība ar savu raksturu un prasībām?"

Par to visi brīnas,bet mums tas liekas pats par sevi saprotams,ka viss ir normāli,forši,operatīvi.Problēmu nav pilnīgi ne ar ko,bet laikam tas ir garš stāsts,lai to stāstītu šeit...

Bet wischuk,saki lūdzu kā laivošanā sadzīvo divas paaudzes;vecāki un jūsu bērni?Jums taču ir dažādas intereses,citāds dienas režīms,protams katra paaudze fano par savu mūziku,vai vieni otriem netraucējiet? Un starp mums runājot;"Vai vakara blāzmu pavadiet pie viena ugunskura?

Protams ir jau dažādi uzkati,bet pamatu pamatos viss notiek kopistiski.Tas atkarīgs,kā noorganizē.Pa dienu protams veicot nozīmēto maršrutu sadalamies,jaunieši vairāk turas kopā,protams arī atraujas no visas kompānijas,bet viņiem zināma vieta,kur jābāzējas nākošajai naktij,vai ir norāde,kur sagaidīt pārējos,zinošos.Lielais vairums vairākkārtīgi dienas gaitā(parasti apmēram 20-25 km)protams viens otru apdzenot pamainās.Nu un divi galvenie balsti allaž makšķerēdami un arī remontbrigādi atdarinot velkas nopakaļus.Kad esam krastā,tad ticiet vai ne,bet stundas laikā ir gatavas visas teltis,sagādāta malka un pats interesantākais gatavas vakariņas visiem 30 līdz 50 dalībniekiem.Tradicionāli divi spaiņi ar kartupeļu biezputru,kur iejaukti katrā spainī 12 tušoņi.Visam klāt mazākais trīs veidu salāti,plus samizoti sīpoli,ķiploki un attaisīti stiprie pipariņi.Pēc vakariņām līdz kafijai,tējai vai ceptajām zivīm visādi.Ko nu kurš,ja sporto tad visi kopā,ja ne tad tusē grupiņās.Protams ir makšķernieki utt.,utt.
Pa visiem gadiem kopš 1976,jāatdzīst ir bijis viens brauciens,kad bez ierastās kompānijas jauniešiem līdzi vēl bija draugi,kas protams vēlējās uzvesties savādāk,bet nekas.Viss nostājās savās vietās...
Protams muzikālās vēlmes arī atšķirīgas,bet viss notiek tā lai pamatu pamatos viens otram netraucētu.Tradicionali jau tiek sēdēts pie ugunskura un dziedātas tautā populāras dziesmas.Kas nevēlas tie salien vienālielākā teltī ar maģīti vai radio un viss notiek.
Noteikums ir viens,lai netraucē pārējiem,jo ir taču arī mazi bērni,kas pie miera dodas ātrāk,bet svaigais gaiss viņiem arī piepalīdz gulēt diezgan ciešos miedziņos.


Pamatideja-nav jau problēmu,ja kādam nav pa prātam,tad lūdzu brauciet,organizējiet,domājiet paši,ja ne tad dzīvosim tā,kā nosaka kolektīvs.
Un cik rāda pieredze nevienam no mūsu jauniešiem nav vēlēšanās to darīt pašiem,bez vecajiem bukiem.Un ja jau tā,tad tikai un vienīgi ar cieņu vienam pret otru,bet protams pēc jau sen apgūtam tradicijām.

Vispār interesanti.Kas ir Wischuks zinam mēs abi,bet kas ir Vinijs zin tikai viens no mums.Vai nav bijis arī viens kopistisks brauciens pa Salacu?

Atceros SENOS laikus, kad "ap" laivošanu VISI bija "vienādi" - bez naudasmaka biezuma, vecuma, ieņemamā amata utt. Galvenais - darboties - ne traucējot, bet palīdzot apkārtējiem. "Bars" izveidojas raibu raibais, tad galvenais - ko kurš prot un var izdarīt citu labā. VISI taču ir braukuši ATPŪSTIES no ikdienas! PRIEKS, ka tradīcijas nav zudušas!
P.S. Vēl arvien man apkārt tie IR vairumā - tikai tagad ieguvuši nosaukumu "pārgājienu cilvēki" :>)))