A kas tie par centriem? Būšu ko palaidis garām ?:)
Kam tagad mājās ir slēpes?! Daudz rokas nepacelsies. Nedomāju vis, ka laiva ir daudz dārgāka par slēpēm, un to uzturēšanu. Jebkurā līmenī. Arī lietošanas laiks, un izplatība praktiski tādas pašas. Tāpēc jau arī ir vērts ķepuroties !
DISKUSIJAS
Viedokļi un argumenti par tēmām
Kā mēs piedalāmies
Tu tiešām esi palaidis kaut ko garām... :) LŪČ pasākumus taisa klubi un biedrības - katrs no tiem ir centrs, Campo rīko pasākumus - arī ir sava veida centrs un struktūra, juridiska persona pārstāvībai, ir arī Mona, Raid, Eži u.c. vietas, kuras visi apvieno šaurāku vai plašāku aktīvistu loku. Specializācija pastāv, bet nav jau arī universālu recepšu! Tāpēc, ja man kāds saka ka ir vēl kādi aktīvisti, kas tagad vēl varēs kaut ko un labāk, nu tad piedod, ja vari. Visi šie aktīvisti vai nu jau strādā vai nu jau aplauzušies.
.
Slēpes IR lētākas, tās IR vieglāk glabāt, pārvietot un arī kopt.
.
Slēpes IR lētākas, tās IR vieglāk glabāt, pārvietot un arī kopt.
Gundar, slēpes mājās ir daaafiga cilvēkiem - kā jau Agris saka, tās ir viegli uzglabāt (var turēt mājās kaut vai vairākus komplektus) un pārvietot, kā arī pielietot (par kopšanu nepiekritīšu; jaunajām plastmasas slēpēm vairs nepietiek ar parafīnu un korķi, ja pašam smērēt - jāsagādā darbarīki uz latiem 100, meistaram dot smērēt - 3 lati par reizi minimums, uz sacensībām 10). Toties slēpes var uzmest plecā un kaut vai ar vilcienu aizbraukt paslēpot uz Ogres Zilajiem kalniem. Toties cietā laiva prasa privātmāju vai garāžu uzglabāšanai, katru izbrauciena reizi mašīnu pie pakaļas (ne jau visi dzīvo Ķengaragā pie Daugavas...), loģistiku braucēju nogādāšanai startā un savākšanai finišā u.t.t., utjpr. Te mēs arī esam ar tautas masām, kas antresolā glabā pūsli un pāris reizes gadā ar to pabrauc, un entuziastu bariņu, kas ir gatavi uzņemties visu augšminēto ķēpu, lai slaiki varētu apdzīt pūšļotājus un atstāt ar vaļā mutēm, kad šie uzzina, ka "mēs te no Cēsīm uz Carnikavu vienā dienā noairēsim".
Vēl kāds skats no iekšmalas. Malas - jo neorganizēju. iekš- jo piedalos un patīk to darīt.
Tas, ko redzu - runājam mēs patiesībā par tikai diviem pasākumu veidiem - par nobraucieniem vispār un par maratoniem. Ar slalomu (un to, kas saucas ŪT vispār) vairāk vai mazāk viss ir kārtībā - tur ir izveidojusies sava definēta strādājoša sistēma, kas lielā mērā (ja ne vispār) balstās uz klubiem, kas organizē katru atsevišķo pasākumu.
Un federācijas loma tur vairāk ir definēt spēles (sporta veida) noteikumus valsts čempiona titula izcīnīšanai (vai tas ir tas, par ko runājam - kāds vēlas radīt jaunu izcīnāmu čempiona titulu?) un, pieņemu - arī koordinēt klubu darbību atsevišķu šīs kopējās titula izcīņas posmu organizēšanai. Vai tas ir tas, ko kāds vēlas - šajā diskusijā? Ja jā - taisnība Gundaram par federāciju. Un faktiski - par sekciju vienā vai otrā federācijā.
Ja nē - kāpēc būtu kas vispār konceptuāli jāmaina? Šeit tiešāk vai netiešāk izskanējis tikai viens iemesls - palielināt dalībnieku skaitu. Kāpēc tas vajadzīgs? Pieļauju, ka, no ekonomikas viedokļa - lai samazinātu organizēšanas izmaksas uz vienu dalībnieku un padarītu šos pasākumus pieejamākus jau esošajiem interesentiem- kaut vai - lai tie vispār būtu, lai orgiem nebūtu jāsubsidē no savas kabatas un viņi gribētu šādus pasākumus taisīt arī turpmāk.
Bet, no vispārējā altruisma viedokļa - lai vairāk mūsu līdzpilsoņu izbaudītu salīdzinoši veselīga dzīvesveida un pasākumu sniegto baudījumu.
Un mana visai cieša pārliecība, ka esošo maču formāts sevi ne tuvu nav izsmēlis. Un organizācijas līmenis ir patiešām labs. Visos mačos. Un neviens ceļa norāžu dēļ nav palicis ārpus upes. Bet dalībnieku skaitu samazina arī pieejamie ģimeņu budžeta resursi - un tā ir realitāte, kuru izjūt daudzos biznesos, arī atpūtas pasākumos.
Vai ko mainīt? Ja nu tomēr orgiem par katru maču uzrakstīt kādus 2 popularizācijas rakstiņus (relīzes) un aizsūtīt tos kādu mēnesi un kādu nedēļu pirms pieteikšanās termiņa beigām LETAi (un /vai citiem medijiem) e-pastos (ar adresēm pat varu daļēji palīdzēt) - un tad jau mediji paši iepublicēs - viņiem jau arī vajag rakstāmo, bet rakstītāju ta nav... Iespējams- kādus papildus interesentus, kas nav regulāri šīs lapas apmeklētāji, tas tomēr piesaistīs.
Un vēlreiz - liels paldies Agrim, Dainai, mĀRIM, Didzim, Jānim, Anetei, Uldim un visiem citiem, kas kopējās laivošanas braucienus organizē. Tie patiešām ir lieliski. Arī ar to cilvēcisko siltumu, ko šie ļaudis šajos pasākumos ieliek. Varbūt pietiktu vien ar norādi uz šo lapu. Kas kļuvusi par gargabalnieku laivotāju tikšanās vietu. Vienīgi par Vistas kausu Abavā šeit varētu arī būt tāds pat informatīvais raksts kā par visiem ar Campo atbalstu tapušajiem. pasākumiem. Lai jau te būtu viss par gargabalu laivošanu.
Tas, ko redzu - runājam mēs patiesībā par tikai diviem pasākumu veidiem - par nobraucieniem vispār un par maratoniem. Ar slalomu (un to, kas saucas ŪT vispār) vairāk vai mazāk viss ir kārtībā - tur ir izveidojusies sava definēta strādājoša sistēma, kas lielā mērā (ja ne vispār) balstās uz klubiem, kas organizē katru atsevišķo pasākumu.
Un federācijas loma tur vairāk ir definēt spēles (sporta veida) noteikumus valsts čempiona titula izcīnīšanai (vai tas ir tas, par ko runājam - kāds vēlas radīt jaunu izcīnāmu čempiona titulu?) un, pieņemu - arī koordinēt klubu darbību atsevišķu šīs kopējās titula izcīņas posmu organizēšanai. Vai tas ir tas, ko kāds vēlas - šajā diskusijā? Ja jā - taisnība Gundaram par federāciju. Un faktiski - par sekciju vienā vai otrā federācijā.
Ja nē - kāpēc būtu kas vispār konceptuāli jāmaina? Šeit tiešāk vai netiešāk izskanējis tikai viens iemesls - palielināt dalībnieku skaitu. Kāpēc tas vajadzīgs? Pieļauju, ka, no ekonomikas viedokļa - lai samazinātu organizēšanas izmaksas uz vienu dalībnieku un padarītu šos pasākumus pieejamākus jau esošajiem interesentiem- kaut vai - lai tie vispār būtu, lai orgiem nebūtu jāsubsidē no savas kabatas un viņi gribētu šādus pasākumus taisīt arī turpmāk.
Bet, no vispārējā altruisma viedokļa - lai vairāk mūsu līdzpilsoņu izbaudītu salīdzinoši veselīga dzīvesveida un pasākumu sniegto baudījumu.
Un mana visai cieša pārliecība, ka esošo maču formāts sevi ne tuvu nav izsmēlis. Un organizācijas līmenis ir patiešām labs. Visos mačos. Un neviens ceļa norāžu dēļ nav palicis ārpus upes. Bet dalībnieku skaitu samazina arī pieejamie ģimeņu budžeta resursi - un tā ir realitāte, kuru izjūt daudzos biznesos, arī atpūtas pasākumos.
Vai ko mainīt? Ja nu tomēr orgiem par katru maču uzrakstīt kādus 2 popularizācijas rakstiņus (relīzes) un aizsūtīt tos kādu mēnesi un kādu nedēļu pirms pieteikšanās termiņa beigām LETAi (un /vai citiem medijiem) e-pastos (ar adresēm pat varu daļēji palīdzēt) - un tad jau mediji paši iepublicēs - viņiem jau arī vajag rakstāmo, bet rakstītāju ta nav... Iespējams- kādus papildus interesentus, kas nav regulāri šīs lapas apmeklētāji, tas tomēr piesaistīs.
Un vēlreiz - liels paldies Agrim, Dainai, mĀRIM, Didzim, Jānim, Anetei, Uldim un visiem citiem, kas kopējās laivošanas braucienus organizē. Tie patiešām ir lieliski. Arī ar to cilvēcisko siltumu, ko šie ļaudis šajos pasākumos ieliek. Varbūt pietiktu vien ar norādi uz šo lapu. Kas kļuvusi par gargabalnieku laivotāju tikšanās vietu. Vienīgi par Vistas kausu Abavā šeit varētu arī būt tāds pat informatīvais raksts kā par visiem ar Campo atbalstu tapušajiem. pasākumiem. Lai jau te būtu viss par gargabalu laivošanu.
Atceros kādu gadījumu. Anete reiz uzrakstīja Cēsu rajona avīzei rakstu par GB. Vai atceraties rezultātu? :D Vienīgais, kas to bija izlasījis bija kāds GNP inspektors, kurš tad arī sacēla brēku par nepieteiktu pasākumu. Kā tā var, kā tā var! Tas nekas ka GNP teritorijā neviens no laivas pat neizkāpa... Un visu paglāba fakts ka inspektors nogulēja startu un nevarēja pierādīt dalībnieku skaitu.
Kopš tās reizes dalībnieku daudzums kas pārsniedz 50 ir riska robeža. Kā jau zināms, šādos gadījumos pasākumi jāpiesaka, bet tas darams 3 nedēļas iepriekš, lai atbildīgajiem galdiņurbējiem būtu laiks atrakstīties, savukārt mēs labi zinam, ka pieteikumus tauta mīl iesniegt pēdējās 3 dienās.
Kopš tās reizes dalībnieku daudzums kas pārsniedz 50 ir riska robeža. Kā jau zināms, šādos gadījumos pasākumi jāpiesaka, bet tas darams 3 nedēļas iepriekš, lai atbildīgajiem galdiņurbējiem būtu laiks atrakstīties, savukārt mēs labi zinam, ka pieteikumus tauta mīl iesniegt pēdējās 3 dienās.
Mēs domājam, ka šajā reģionā pilnīgi pietiek (runa iet par 100 km. maratoniem) ar Vehandu, Salacas un Gaujas bāzieniem (maucieniem).Ja vēl Neri pieskaitam... Ja dalībnieks mauc uz rezultātu tad ir gana laiks attiet un sagatavoties nākošamajam maratonam. Dalībnieks parastais atkal var paspēt iekrāt naudu laivas nomai, dalības maksai un spēka dzirai. Tie censoņi, kas grib ko organizēt, varētu savu entuziasmu, darboties gribu un ko tur vēl piedāvāt jau esošo maratonu organizētājiem (protams ja viņi to vēlas), līdz ar to paceļot pasākumus citā, prātam neaptveramā kvalitātē. Līdz ar to noņemot diskusijas par norādēm, piegādēm, reklāmām, ūdens līmeņiem un laika apstākļiem.
Šī pēdējā Melnās Bertas piezīme, šķiet, ir lietderīgākā no visiem 66 ierakstiem ;)
Piekrītu Melnajai Betai un Jānim Balodim :)
Nevajag noniecināt iedzeršanas nozīmi. Tā ir tūkstošgadēs izveidojusies tradīcija- senajā Grieķijā bija vīna dievs, kristīgā baznīca lai piesaistītu publiku, atvēra krogu pie baznīcas, gan padomju laikos, gan šobrīd pastāvošā vara iedzeršanu labprāt atbalsta, palasiet kaut vai dainas, televīzijā to vien skandē, ka sporta spēļu līdzjušna bez alus nav iedomājama, labākā mūzika un māksla ir radusies apreibinošo vielu iespaidā.
Kamēr vēl vidismēra laivotājs ir gatavs organizēties pasākumam, iznomāt laivu, sagādāt citu inventāru un doties pie dabas un iedzert, viss ir kārtībā. Vai tad uz to nebalstās Campo, un patiesībā gandrīz viss izklaides bizness.
Kopīga iedzeršana ir īstā atslēga uz masveidību.
Viss šis stāsts bija vairāk domāts, nevis kā padoms, bet kā atbilde tiem, kas sūkstās par masveidības trūkumu.
Kamēr vēl vidismēra laivotājs ir gatavs organizēties pasākumam, iznomāt laivu, sagādāt citu inventāru un doties pie dabas un iedzert, viss ir kārtībā. Vai tad uz to nebalstās Campo, un patiesībā gandrīz viss izklaides bizness.
Kopīga iedzeršana ir īstā atslēga uz masveidību.
Viss šis stāsts bija vairāk domāts, nevis kā padoms, bet kā atbilde tiem, kas sūkstās par masveidības trūkumu.
Tad lai viss paliek, kā ir; kāds kaut ko kaut kā organizē, a mēs aizbrauksim paairēties
Nez, cik gadsimti pagāja, kamēr iesācēji iemācījās mamutu nomedīt?
Nez, cik gadsimti pagāja, kamēr iesācēji iemācījās mamutu nomedīt?
Āmen! Tiekamies pie upes nākošā gada pirmajā pasākumā. Punkts!
http://transatlantic2010.blogspot.com/p/kayak.html?spref=fb&ref=nf
Šamais elegantāks : http://www.crossingtheditch.com.au
Hā-Hā-Hā (mefistofeliski smiekli).
Hā-Hā-Hā (mefistofeliski smiekli).
par to elegantumu, kā par gaumi, nav vērts strīdēties, jo katram sava laivu klase tuvāka (PL K-1, Melnā Berta K-2)
man liekas, ka ar K-1 polim Aleksandram Dobam ir garāks maršruts no Āfrikas līdz D-Amerikai, nekā kompānijai ar K-2 no Austrālijas līdz Jaunzēlandei un pie tam tuvāk ekvatoram, kur ir karstāks un draud malārija...
man liekas, ka ar K-1 polim Aleksandram Dobam ir garāks maršruts no Āfrikas līdz D-Amerikai, nekā kompānijai ar K-2 no Austrālijas līdz Jaunzēlandei un pie tam tuvāk ekvatoram, kur ir karstāks un draud malārija...
Šeit par laivas izskatu iet runa.
jā, okeānā dzīvo tie malārijas odi!
http://www.paddlermagazine.com/issues/2003_4/article_221.shtml
Aleksandrs Doba (dzim.1946.g.). Poļu ceļotājs un kajakers. kā viens no pirmajiem apbrauca ar kajaku apkārt Baltijas jūrai un Baikālam. Divkārtējais Polijas čempions straujūdens nobraukšanā. Iecienītie teicieni-
- Dzīve ir par īsu , lai dzertu lētu vīnu
- Nospraud sev ambiciozus mērķus un tad tos realizē
- Labāk nodzīvot vienu diernu kā tīģerim nekā 100 kā aitai.
Esmu lepns par savu tautieti. Bet laivas izskatam u kajakera simpātiskajam smaidam neapsāubāmi ir noteicošā nozīme. Vāvuļojiet labāk par tēmu tipa "Kā mēs piedalāmies".
- Dzīve ir par īsu , lai dzertu lētu vīnu
- Nospraud sev ambiciozus mērķus un tad tos realizē
- Labāk nodzīvot vienu diernu kā tīģerim nekā 100 kā aitai.
Esmu lepns par savu tautieti. Bet laivas izskatam u kajakera simpātiskajam smaidam neapsāubāmi ir noteicošā nozīme. Vāvuļojiet labāk par tēmu tipa "Kā mēs piedalāmies".
Pieprasu no MB publisku atvainošanos.
Es atkal ar savu tautieti MB ne pārāk lepojos.