DISKUSIJAS

Viedokļi un argumenti par tēmām

Kā mēs piedalāmies

01.11.2010 Lsmn Dažādi 90 komentāri
Sacensību vai pasākumu kalendārā īpaši negribas iejaukties, bet varētu būt vairāk tāda Irbes vai GBGB formāta pasākumu. Piemēram, ne tikai rudenī, bet arī pavasarī. Varētu būt arī tuvāk Rīgai, kas samazinātu izmaksas loģistikai. Tas,protams, ir tikai vēlējums, kopā ar kaut kādu ārējas informācijas kampaņu tas ilgtermiņā varētu nostrādāt pozitīvi.
Atvaino, ka iejaucos tavā domu gājienā ;) Bet nu tu apraksti to, ko mēģināji izdarīt ar Gauja XXL. Bija taču dažāda garuma distances, sasniedzams transporta attālums, informācijas kampaņa pēc tā brīža iespējām. Rezultātā pietaicās - uz max 400 izdzīvošanas distanci - daudz, uz stafeti - divas komandas, ieskaitot mūsējo, tātad pieteicās viena komanda, uz pārējām tautas distancēm - neviena...
Vismaz man ir radies iespaids, ka potenciālajai 20-30 km airētāju auditorijai nemaz nav vajadzīga gonka, lai airētu tos 30 km. To pilnīgi mierīgi var izdarīt arī mājas kārtībā - draugu kompānijā, bez fanfarām ,starta šāvieniem, medāļiem un citiem pribambasiem. Jo tiem, kuriem pati sacīkste kā tāda liekas interesanta un vajadzīga, sagatavotība parasti atļauj noairēt arī nedaudz vairāk. No otras puses - kādreiz Kursas pavasaris laikam atbilda tādam 20 km konceptam. Un bija daudz maz interesants ar visu orientēšanos.
Krist, tas bija pirmais tāda veida pasākums un XXL nekādi nav pieskaitāms tautas klasei, drīzāktas ir ekstrēmāks par ekstrēmāku un tādam dalībnieku lērums pie mums gluži vienkārši nav iespējams. Stafetes braucieni ir pilnīgs jaunums, patiesībā tā ir parstu mazformāta sacensību sērija. Redzēs kā būs šogad, jo XXL jau nekur pazudis nav :) Un mazo distancīšu šogad nebūs - vai nu visu, vai neko. Un informācijas pērn tā vai tā pietrūka, bet tas nekonebūtu devis tā vai tā -ja cilvēku nevar iedabut laivā uz 30 km distanci, tad 300 km viņam pat sapņos nedrīkst rādīties :)
2 Fufuks:
Kursas pavasaris vairāk atbilda masu dzeršanas pasākumam, nevis sporta pasākumam. Bet tautai ļoti patika. :D
ooo
Ha, man noņemts diskābels! :)
Ja par lietu... es bij KP. un neviens man nelika dzert. Tikai airi vicināt 2 dienas. Un vēl slalomu braukt, un vēl orientēties... Daudziem tas par smagu, tāpēc Grizlim apnika cīnīties. Vispār šajā diskusijā ir dikti daudz visādu pārspīlējumu un nepamatotu apgalvojumu.
Bet runāt, un sevišķi domāt, ko runā, noteikti vajag
Bez nolūka mērīties: par vienojošo problemātiku organizējot sacensības uz ūdens - dalībnieku vēlmes, pasākuma formāts, cenu politika, marketings vs. apmeklējums.

Šī gada ūdenstūrisma 6 sacensību seriālā piedalījās ap 250 unikālo dalībnieku. Vidēji ap 100 ; vienās bija 70 ; vienās ap 150. Neesmu salīdzinājis ar pērno gadu, bet subjektīva sajūta, ka šogad ir nedaudz mazāk. Mači ir divas dienas; dalības maksa no 3 - 6 Ls no dalībnieka, skolniekiem 50% mazāk. 1 ls aiziet kopvērtējuma balvu fondā, pārējais - organizatoru rīcībā no kā maksā zemes īpašniekiem par nometni, tiesnešiem, sarūpē balvas, organizē laivu transportu, tiesnešu barošanu, īrē skaņu tehniku, dažkārt rīko zaļumballi ar muzikantiem. Dažiem organizatoriem izdodas piesaistīt kādu sponsoru vai reklāmdevēju, bet kādam izdodas nodrošināt administratīvu resursu neliela tehniska labuma gūšanai no nodokļu maksātājiem.

Pasākuma formāts ir ģimenēm ar bērniem draudzīgs - norises vieta ir kompakta, katrs var izvēlēties atbilstošu noslodzi un ilgumu, ko pavadīt aktivitātēs. Nobrauciens - zem 20 min ; divi slalomi - katrs ap 2 min. Aktīvākie divās dienās paspēj veikt ap 4 nobraucieniem un 8 slalomiem pilnā intensitātē. Sacensību gars ir valdošais, tomēr neviens neriskē ar veselību rezultāta dēļ.
Lai tiktu galā ar distancēm vajadzīgas prasmes un iemaņas, bet nav nepieciešama speciāla fiziskā sagatavotība.

Šis sacensību formāts ir mantojums no padomjlaiku "tūristu salidojuma" un "ģimeņu turiādes" tradīcijas. Arī dalībnieki liela daļa ir gājuši cauri šai padomju tūrisma skolai un šo tradīciju nodod tālāk saviem bērniem. Dalībniekus var saukt par specifisku subkultūru jeb interešu kopienu, kur būtiski ir dzīvot saskaņā ar kolektīvām kopienas interesēm, individuālais ir pakārtots, kaut gan kolektīva spēks ir atkarīgs no katras personības stipruma. Kā ekspedīcijās. Protams, šis subjektīvais vērtējums raksturo "vidējo temperatūru slimnīcas palātā", būtu nekorekti to attiecināt uz katru dalībnieku.

Šī gada marketinga aktivitātes: preses relīze sezonas sākumā vadošajiem sporta medijiem un viens sižets reģionālajā TV, kā arī tehniska informācija kopienas www vietnē.

Tendences: plašāk apmeklēti tie sarīkojumi, kuri kompaktāki, vasarā un visādā ziņā vienkāršāki. Grebt garu ūdeni vairumam nepatīk. No klasiska ūdenstūrisma pārgājiena ar tehnikas elementiem uz festivālu.

Bet nu auditorijas pārklājas - daudzi piedalās maratonos, dodas jūrā un kalnu upēs, kajako, rafto, piedalās pasaules čempionātos, trenējas pēc plāna, strādā pie meistarības pilnveidošanas. Bet lielākai daļai patīk aktīva atpūta pie ūdeņiem līdzīgi domājošu pulkā.
Pie mums un arī sensation white ir vēl vairāk dalībnieku un viss ir vienkārši. Reizi gadā pāris dienas un pēc tam kamēr atiet. fest formāts. Tendences: dalībnieku skaits pieaug.
--> baltic beach party
fanoju par tabūns, trincstock, laba daba, skaposts un skaņu mežs. tur zāle zaļāka, nav tik ķīmiska. dalībnieku skaits stabils no gada uz gadu un visi pazīstami, visi draugi. visi ķēmā, bet pa seju nesit, kā dzirdēts @bbp..

Bet jā tendencēm ir tendence būt biedējošām.
mijkrēlim - Diemžēl Latvijā ar vērdu "ūdenstūrisms" latvietis parastais saprot "ar pūlsi pa krāčainu upi" vai "ar plostu unpolšu vasarā pa Gauju". Pūšļotājs kajakā lielākoties nelien, latvietis parastais diezgan plašā spektrā var atrast informāciju par "ar pūsli pa krāčainu" upi" tipa pasākumiem, bet par kajakošanu informācijas nav. Nav jau arī tradīciju nezcik gadu desmitu garumā. Bet ar kajaku arī var lieliski apvadīt laiku uz/pie ūdeņiem līdzīgi domājošo pulkā.
Tiešām, tendences... bet nebutu par ko brīnīties, starp citu. 99% vasaras laivotāju laiva ir transporta līdzeklis ceļā no automašīnas bagāžnieka līdz kodiena vietai. Tās ir tradīcijas, kas vieno. Visas pārējās formulas ir mākslīgas :)
Problēma mikjeļa pieminētajos pasākumos ir tā, ka nav vēlēšanās 20 min nobrauciena + 2 slalomu dēļ vizināties 100+ km no Rīgas. Tad jau labāk 20 km no automašīnas līdz kodiena vietai. Ilgāk pasēdēt laivā arī sanāk.
--> Fufuks
Problēmas nav, jo Tu, cik noprotams, neesi no tās puses pērno dalībnieku daļas, kuri atbira šosezon, atbilstoši temata sākotnējai problēmai. Un tev nevajag to masveidību, bet gan kvalitatīvu konkurenci. Tev vajag jaunus izaicinājumus un aizvien augstāku latiņu savu spēju robežu noteikšanai. Tu esi gatavs tā dēļ sistemātiski trenēties. Tu esi sportists. šī vārda labākajā nozīmē.
Es gan esmu no atbirējiem - aizpērn finišēju gan GB, gan GBGB. Šogad vērtēju sevi adekvāti, nebiju gatavs ne fiziski, ne morāli. Un uz ūdeņiem vissvarīgākais ir sevi novērtēt adekvāti - vai manas spējas ir atbilstošas distancei un konkrētiem apstākļiem? Katrās sacensībās gadās pa kādam, kurš sevi pārvērtē. Arī šī gada GB. Un tā ir dalībnieka paša atbildība.
Bet par tēmas problemātiku. Iespējams, tukša muldēšana bez seguma, bet par cik gargabalu ātrumsacīkstes prasa profesionālu gatavošanos, tad pašas sacīkstes profesionalizēt - ar kārojamu balvu fondu. Tas radīs papildus stimulus blakus "gandarījumam". Tas varētu audzēt konkurenci.
Bet manis pieminēto pasākumu Tavu saskatīto problēmu risinu startējot vairākās laivu klasēs, tādējādi noslogojot sevi līdzvērtīgi 3 stundu ātrumbraucienam, pēc darba apjoma. Un pilnveidoju straumes lasīšanas prasmes, līdzsvara tehnikas, reakciju, darbības ar airiem mainīgas straumes apstākļos, sadarbības un komunikācijas iemaņas. Un tomēr sacensību režīmā. Kā arī vēroju meistarīgos un mācos no viņiem. Tas ir mans līmenis, līdz pensijas - vēl augt un augt.
Miķeli, kādas "gargabalu ātrumsacīkstes ar profesionālu gatavošanos"? Faktiski standarta 100 km maratons prasa 90% gribasspēka un 10% airēšanas iemaņu; lielākā daļa iesācēju pirmo 20 km laikā iemācās vadīt laivu un nebraukt pa upi zigzagā :) Lai cīnītos par pirmajām vietām, protams, ir nepieciešams trenēties (gan ne sporta airētāju līmenī), bet pārējiem cīņa tik un tā notiek ar sevi un par to, lai nepaliktu pēdējie :)
Kā jau augstāk minēja, nevar salīdzināt nesalīdzināmo - atpūtnieku uz ūdens skaitu vasarā, kur rāmu garu tiek nopludināti max 30 kilometri 3 dienās, un to cilvēku skaitu, kas ir gatavi airēt 10-16h no vietas. Gan jau arī atpūtnieks vulgaris varētu noairēt GB, bet viņš NEGRIB. Tāpat kā lielākā populācijas daļa labprātāk brauc stāvēt rindā uz pacēlāju pārpildītā slaloma kalnā, nevis kāpj uz slēpēm un klasiskajā solī vico 40 km pa Vidzemes pakalniem vai ko tamlīdzīgu.
mikjelim - es neesmu sportists, netrenējos, man nevajag konkurenci. Es esmu vienkāršs laivotājs - mīlētājs, kuram patīk braukt pa upi. Un kā jau Anete teica, tāda ir lielākā daļa no šo garo braucienu dalībniekiem, kuriem galvenais jautājums ir "vai es to varu". Slaloms - tas ir forši un vajadzīgi, bet pliks slaloms - tas vairs nav tas. Tas, protams, ir mans subjektīvais viedoklis, un ir labi, ka cilvēki ņemās, darās un taisa mačus.
Mja... lai brauktu ar laivu, ar laivu braukt nemaz nav jāmāk, pietiek ar 90 % gribasspēka. Es gan neriskētu:)
Bet ja nopietni... 50 komentāri par to, kas ir nepareizi, un daži padomi, kā vajag darīt. Un neviena, kas pieteiktos ko reāli darīt!!! Kaut vai uztaisīt, un arī uzlikt, tās nelaimīgās starta norādes. Varbūt kāds naivais sapņo arī par kilometru skaitīšanu distancē ?:)
Lai celtu resursus (ne jau tikai naudu) un kapacitāti, vajadzētu vispirms noskaidrot, ko mēs te apspriežam; laivu braucienus vai airēšanas maratonus? Lai kā dažiem nepatiktu, dabā izskatās, ka otros. Tad atliek tikai paskatīties apkārt. kaut uz LRŪF. Elementāri! Jau akmens laikmetā cilvēki apvienojās kopīgu mērķu sasniegšanai. Vecajos laikos to sauca par federācijām. Uzreiz parādās sistēma (noteikumi, laivu klases, dalījums grupās utml.), cilvēkiem skaidrs, uz ko viņi parakstās, un kas viņiem par to būs. Galvenais, augs resursi un kapacitāte.
Un nevajag baidīties no sportiskuma! Slēpotāju mačos pa uzvaru cīnās 10, bet kaifu ķer 1000. Rezultāti atšķirās par 100, 200 pat 500 %. LČŪ arī principā tas pats. Es, piemēram, vinnēt nevaru, bet man ir interesanti:)
Kāds tad sanāk sausais atlikums?
1) Slaloms - tas ir labi no tehnikas pilnveidošanas viedokļa, tomēr neaizpilda dienu. Daudzie braucieni paliek jauniešu izvēle, kamēr dubļaino krūmu kodiens 2 dienu garumā piebeidz pārējos un veido LŪČ formāta neatkārtojamo garšu ar miglainu finišu un pazudušiem rezultātiem. Tradīcija vieno vecos, censonība - bērnus. Vidējais līmenis nekāds, attīstība notiek jaunatnes vidū, tomēr paliek krūmu formāta ietvaros - nav pārgājienu, kuru dēļ tiek piesauktas komandas vērtības un sadarbība (un ja ir, tad uzņemtajos video redzamas baisas lietas);
2) 20-30km braucieniem, kā te pareizi norādīja, formula ir tik vienkārša, ka dabas mīlētājiem nav skaidrs par ko maksāt naudu. Var taču ņemt un braukt katrs pats! Nu jā, kompānija tad arī ir tikai paši, bet latviešiem tas nav pārāk svarīgi, ja kas! Atliek tikai sezonas galvenais massoviks (ja tāds uzrastos), jo viens pasākums gadā parasti attaisno centienus. Šī formāta sacensības, līdz ar to, šobrīd netiek piedāvātas. Vienīgais šī izmēra pasākums ir GBGB, kura popularitāti nodrošina tradicionālais "gandarījums", kas principā ir neatļauto līdzekļu sarakstā, bet reizi gadā un rudens aukstumā - vienīgais campo izņēmums.
3) maratoni ir nišas pasākumi un tieši tādi tie arī ir, kādi ir un cik lieli tie ir. Nekāda lielā sporta, tikai entuziastu kopa, kura nevar vilkt uz masveidību daudzu iepriekš minēto apstākļu dēļ.
.
Atliek lauksaimniekam definēt masveidības nišu, kuru klātesošie nav pamanījuši, un tad uz priekšu!
Jā un atbildot Gundaram - pilnīgi garām. Jebkura atpūtas pasākuma ielikšana federāciju rāmjos, mix ar sportu pa klasēm utt. nograuj jebko! Nekāda masveidība no tā neseko, pilnīgas iedomas. Latviešiem nav raksturīgi apvienoties, tos var tikai piespiest. Apvienošanās iespējas jau ir tagad - ap katru no centriem, kas kaut ko dara - un tad? Vajag vēl vienu - federāciju??? Ja atnāks kāds fīrers un pieņems likumu, ka turpmāk "būs tā", tad visi bez kurnēšanas pakļausies - tāda tauta, bet līdz tam - tikai sīki kašķi.
Vēl jāatzīst, ka arguments par p.2 (20-30km) un naudu varētu nebūt absolūts (tādejādi atstājot cerības lauksaimniekam), jo kā pierāda Nordea pasākums, par paskriešanu īsās bikšelēs pa Rīgas ielām cilvēki ir gatavi šķirties no nesaprotamas naudas summas! Līdzīgi ir arī Alauksta slēpojuma gadījums un vēl citi, tomēr šie visi pieskaitāmi pie 1x sezonā pasākumiem un attiecas uz tadiem sportiem, kuriem inventārs ir katrā mājā, ko noteikti nevar teikt par laivām.
Pievienot komentāru