DISKUSIJAS

Kasīšanās no malas vienmēr izskatās tieši tā kā tā izskatās un to nav patīkami dzirdēt. Tomēr der ņemt vērā.

Sorry par atkārtošanos, bet visiem paldies par GB! Anetei un Jānim par palīdzēšanu finiša krastā! Sikspārņiem un bebriem tumsā pēdējos 10 km par uzmundrinošo sabiedrību. Nedēļas beigās tikšu pie ĢISa un izmērīšu bāziena distanci liekai variantu daudzveidībai (100 km diplomā, 105 Campo lapā, 108+ pēc I. Luksa 1991. g. grāmatiņas...).

Agga !
Āāā, tas bija mans trauciņš ar siera bulciņām. Man jau likās, ka visdrīzāk viņu savāks četrinieks. Paldies vismaz par to.

Atceļu visus prātojumus par fočuka zudībām, pārnieks to pajēmi no galda un iebāzis savā maisā. Un klusē kā partizāns - nē, neesot redzējis :)

Diemžēl pasākumā nepiedalījos, arī snwbrd personiski nepazīstu, bet interesē ar kādu laivu tika braukts, varbūt kādā bildē var redzēt? Neredzu ne mazāko iemeslu kādēļ sniega dēlim jājūtas vainīgam, vai tādēļ, ka tajā laikā, kamēr kāds dzer alu pie TV, viņš airē? Vai vajadzētu braucējus dalīt klasēs nevis pēc braucamrīka, bet pēc tā, kurš cik reizes nedēļā airē, kuram ir sava laiva, kuram nav, piemēram "Bāziens" tiem, kas nedzīvo upei tuvāk par 10km, "Mauciens" tiem, kas pirmo reizi airi rokās paņēma pēc pilngadības sasniegšanas, vai "Drāziens" tiem, kas spēj savaldīt 230 Zs Audio, slīcina Šveices pulksteņus un braukā ar krutiem velosipēdiem? Katram savs, viens brauc lai finišētu, cits lai uzvarētu, uzstādam katrs savus mērķus un cenšamies tos sasniegt, lai veicas!

,,

Ko tad tev tā tas audinieks un pulkstenis iekritis acīs. Ja kas , tad autiņam jau 7 gadi un pulksteņi ir redzēti arī krutāki. pie tam gribētos piebilst, ka nekas no gaisa nekrīt un arī tagad sēžu un gatavoju konkursa dokumentus un sēdēžu droši vien līdz rītam.
Bet ne par to runa, Ja jau tik rūpīgi iedziļinājies šais komentos, tad kāpēc nepamanīji ka džeks pats pavilka uz kasīšanos. Vienīgais ko sev pārmetu, tad dažbŗid nesavaldību un iespringšanu lietās, kurām vienkārši var paiet garām.

Nu tā kā mazi bērni... Laikam jau kopš pagājušā gada RAM (kad pēdējoreiz notika līdzīga rakstura kautiņš smilšukastē) atkal kaut kas uz sirds sakrājies :)

Tiem kas meklēja siera bulciņu trauku,, tas stāv Campo noliktavā, Kroņu ielā 23d.

``

.

to Marchello: snwbrd ir redzams foto 64, 65, 85. Turējos aiz viņa minūtes 20, pēc tam bez variantiem. Pavasarī jāsūta uz Vohandu, lai pārmāca igauņus.

Paldies Aggai par īsi un konkrēti noformulētu visu to, ko es arī domāju kopsummā par diskusiju saturu šeit. Īsteni krutiem Betmeniem tāda mērīšanās nepiestāv, manuprāt.

Paldies Campo par to, ka organizē šādus pasākumus.

Viss patika, tikai gribēju piebilst vēl, ko teica, jau šķiet snwbrd - nevarētu teikt, ka ceļu uz finišu automašīnām varētu nosaukt par nomarķētu. Bez tam, vēl pirms Campo kāds cits bija šo ceļu un citus blakus ceļus arī marķējis uz nebēdu. Bet tās jau tādas detaļas.

Galerijā Māra G. foto no Valmieras

Manuprāt ir galīgi nevietā cepties par to, kāds kuram trenētības līmenis un cik reizes nedēļā katrs iet uz ūdens. Atzīšu, ka ārī pats pietiekami bieži eju uz ūdens (droši vien ne tik bieži, kā sniegadēlis, bet savas 2 reizes nedēļā sanāk), taču, ko esmu sapratis no tāda veida pasākumiem, kā "maucieni", "bāzieni" vai cita veida ultraairējieniem, tad galvenais jau ir nevis sagatavotībā, bet psikoloģijā. Atzīsim, ka ir jābūt mazliet "ar putniem":)), lai kaut ko tādu darītu, un katrs jau tiecas pēc tā kaifa, kas ir finišā, pēc labi padarīta darba un sevis pārvarēšanas. Un ne vienmēr tam trenētākajam ir tā smadzene tik noturīga, lai tiktu līdz tam finišam. Savukārt par lecību, runājot, mēģināju izskriet cauri komentiem, godīgi sakot baigi acīs nelēca, bet tas lai paliek katra paša ziņā. Domāju, ka tie, kas palika 2-tie, 3-ie, 8-ie, n-tie, tiem ir pilnīgi vienalga, jo katram savs prieks par izdarīto. Nu tā kaut kā.
To PL&Sniegadēlis - par lāpstiņas lielumu tik vienozīmīgi diez vai var teikt. Jo manuprāt, labāk ar lielāku lāpstu un mazāku tempu, lai lielāks darba apjoms ūdenī nevis pa gaisu. Bet tas katram pēc saviem ieskatiem. Ir jāpamēģina viens variants, otrs, trešais un ta jau var nonākt pie labākā risinājuma.

PL, vai tad Marchello pats jau šogad nepārmācīja igauņus???

Par lāpstiņas lielumu tomēr to var teikt diezgan viennozīmīgi - te jāklausa sportistiem - vismaz laivu klasē, kas saucas jūras kajaki. Šo laivu pretestība ir pietiekami maza lai, pie pareizas tehnikas, nepārvērstu īriena enerģiju burbuļos. Tā kā īriena temps/ritms ir tiešā saistībā ar laivas ātrumu, tad vilkt pa ūdeni lielu sniega lāpstu vai mazu - kas būs vieglāk? Kura būs smagāka? Kurai lielāka inerce, kurai vēja pretestība?
Lielu lāpstu iespējas parādās WW un lēna ritma vingrinājumos, kur nozīme ir paātrinājumam nevis tempam. Tur liela lāpsta novērš to pašu ūdens kulšanu, par ko tikko minēju. Jūras kajaku klasē lielas lāpstas kompensē īriena tehnikas nepilnības, piemēram īriena garumu, ko saīsina ķermeņa rotācijas iztrūkums, piemēram.

To sprinteris: paldies par viedokli, man arī šovasar sāka likties, ka mazās lāpstas nav vienīgais variants, ja esi kaut cik patrenējies.
To kaža: jā, bet tas bija K2. Vieniniekos mēs, puņķainie bērni, viņiem pilnīgi neko nevarējām padarīt.

to Agris:
esmu drošs, ka no tempa jau nu noteikti nav atkarīgs laivas ātrums. Pēc Tavas teorijas pietiktu ar pliku aira kātu, kuru varētu vicināt 120 īrieni/minūtē un finišā būtu pirmais??? Tomēr tas ātrums ir atkarīgs tīri no padarītā darba. Un tad nu rodas jautājums, vai to darbu daru vairāk pa ūdeni, vai vairāk pa gaisu. Un kurš nu kuram variants (vai pa gaisu, vai pa ūdeni) ir piemērotāks, tas arī daudz ir atkarīgs no ķermeņa fizioloģikām īpašībām (pārsvarā spēka- cik nu kuram tas ir). Tāpēc arī minēju, ka jāizmēģina vairāki varianti, kamēr katrs atrod sev piemērotāko.

to Agris:
P.s. Par sportistiem runājot, ņemot vērā to, ka pats šķite diezgan atzīstami esmu startējis dažos šāda veida pasākumos, tad domāju, ka par sportistu gan jau, ka saukties varētu.:)))