DISKUSIJAS
Viedokļi un argumenti par tēmām
Daugavas kanāls
Redzu ka tauta tik tieshaam vairs nezin shos varonjus. Pelniiti.
http://www.delfi.lv/news/national/business/sm-noraida-daugavas-udenscela-ieceri.d?id=31952579
Paldies tiem ūdenstūristiem, kuri pielikuši arī savu roku akurāt šī SM lēmuma tapšanā.
Paldies tiem ūdenstūristiem, kuri pielikuši arī savu roku akurāt šī SM lēmuma tapšanā.
Es gan domāju, ka retu reizi uzvarēja veselais saprāts un, ja projektam būtu ekonomisks pamatojums, tad visi vides aktīvisti varētu iet pupās.
Gaujas gadījums - zīdaiņa slupsti. neguļam!
Savākti gandrīz 10 000 parakstu par referendumu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam
Publicēta: 07.07.2010
Rīga, 7.jūl., NOZARE.LV. Patlaban Rīgā un visos Latvijas reģionos savākti gandrīz 10 000 parakstu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam, šodien tika paziņots partijas "Daugava Latvijai" rīkotajā preses konferencē "Daugava - Latvijas likteņupe un tautas labklājības avots".
Projekta "Daugava - Latvijai" gaitā tiek plānots radīt enerģētikas un ūdens transporta sistēmu, izmantojot Daugavu.
"Latvijas tautai vissvarīgākais kapitāls ir valsts ģeogrāfiskais stāvoklis. Realizējot projektu, Latvijas ekonomika kļūs stipra un stabila. Tas nesīs būtisku pienesumu valsts budžetam un radīs daudz jaunas darbavietas," uzskata projekta īstenotāji.
Projekts balstās uz četru valstu - Latvijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas - sadarbību, kā arī Eiropas Savienības atbalstu, apgalvoja projekta īstenotāji.
Galīgais lēmums par Daugavas kuģošanas projektu esot jāpieņem tautai, "ne pērkamiem politiķiem un atkarīgiem ierēdņiem", un "šāds lēmums ir jāpieņem tautas nobalsošanā", teikts organizācijas paziņojumā sabiedrībai.
Organizatori prognozē, ka referendums varētu notikt reizē ar Saeimas vēlēšanām, jo parasti lielākā problēma esot kvoruma savākšana.
Projektu "Daugava - Latvijai" organizē biedrība "Jaunais zīda ceļš", AS "Ūdens enerģētika un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa akcionāru biedrība "ARHA"" un partija "Daugava Latvijai".
Biedrība "Jaunais zīda ceļš" janvāra sākumā sāka parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam. No 26.janvāra pie visiem Latvijas notāriem bez maksas jebkurš interesents var parakstīties, lai par projekta "Daugava - Latvijai" realizāciju tiktu ierosināts referendums. Projekts "Daugava - Latvijai" paredz elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un kuģojama ūdens ceļa izveidi, kas savienos Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Dņepras un Volgas upēm, mākslīgi izveidotiem ūdens ceļiem un hidrotehniskām būvēm.
Izpētes veikšanai nepieciešami 40 miljoni eiro jeb 28,1 miljons latu, un to finansēs visas projektā iesaistītas valstis. Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 90 miljardi eiro jeb 63 miljardi latu.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) ir pielikusi punktu Daugavas rakšanas idejai, noraidot pat priekšizpētes iespēju par valsts vai Eiropas Savienības fonda līdzekļiem.
Taču, neskatoties uz to, ka SM neatbalsta un nevirzīs izskatīšanai valdībā priekšlikumus Daugavas baseina apsaimniekošanai, padarot to par kuģojamu ūdensceļu, biedrība "Jaunais zīda ceļš" turpinās parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam.
Par to biznesa portālu "Nozare.lv" informēja referenduma iniciators Valērijs Štamers.
Viņš skaidro, ka SM lēmums par Daugavas kuģošanu nevar apturēt pilsoņu parakstīšanās procesu saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".
Jau ziņots, ka, pēc AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētāja Ulda Pumpura aprēķiniem, Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu). Pumpurs uzskata, ka Daugavas kuģošana tālāk par Baltkrieviju ir lieka. Organizācijas - "Jaunā zīda ceļa" - vadītāji ir aprēķinājuši, ka jākuģo līdz Melnajai jūrai.
Savākti gandrīz 10 000 parakstu par referendumu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam
Publicēta: 07.07.2010
Rīga, 7.jūl., NOZARE.LV. Patlaban Rīgā un visos Latvijas reģionos savākti gandrīz 10 000 parakstu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam, šodien tika paziņots partijas "Daugava Latvijai" rīkotajā preses konferencē "Daugava - Latvijas likteņupe un tautas labklājības avots".
Projekta "Daugava - Latvijai" gaitā tiek plānots radīt enerģētikas un ūdens transporta sistēmu, izmantojot Daugavu.
"Latvijas tautai vissvarīgākais kapitāls ir valsts ģeogrāfiskais stāvoklis. Realizējot projektu, Latvijas ekonomika kļūs stipra un stabila. Tas nesīs būtisku pienesumu valsts budžetam un radīs daudz jaunas darbavietas," uzskata projekta īstenotāji.
Projekts balstās uz četru valstu - Latvijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas - sadarbību, kā arī Eiropas Savienības atbalstu, apgalvoja projekta īstenotāji.
Galīgais lēmums par Daugavas kuģošanas projektu esot jāpieņem tautai, "ne pērkamiem politiķiem un atkarīgiem ierēdņiem", un "šāds lēmums ir jāpieņem tautas nobalsošanā", teikts organizācijas paziņojumā sabiedrībai.
Organizatori prognozē, ka referendums varētu notikt reizē ar Saeimas vēlēšanām, jo parasti lielākā problēma esot kvoruma savākšana.
Projektu "Daugava - Latvijai" organizē biedrība "Jaunais zīda ceļš", AS "Ūdens enerģētika un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa akcionāru biedrība "ARHA"" un partija "Daugava Latvijai".
Biedrība "Jaunais zīda ceļš" janvāra sākumā sāka parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam. No 26.janvāra pie visiem Latvijas notāriem bez maksas jebkurš interesents var parakstīties, lai par projekta "Daugava - Latvijai" realizāciju tiktu ierosināts referendums. Projekts "Daugava - Latvijai" paredz elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un kuģojama ūdens ceļa izveidi, kas savienos Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Dņepras un Volgas upēm, mākslīgi izveidotiem ūdens ceļiem un hidrotehniskām būvēm.
Izpētes veikšanai nepieciešami 40 miljoni eiro jeb 28,1 miljons latu, un to finansēs visas projektā iesaistītas valstis. Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 90 miljardi eiro jeb 63 miljardi latu.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) ir pielikusi punktu Daugavas rakšanas idejai, noraidot pat priekšizpētes iespēju par valsts vai Eiropas Savienības fonda līdzekļiem.
Taču, neskatoties uz to, ka SM neatbalsta un nevirzīs izskatīšanai valdībā priekšlikumus Daugavas baseina apsaimniekošanai, padarot to par kuģojamu ūdensceļu, biedrība "Jaunais zīda ceļš" turpinās parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam.
Par to biznesa portālu "Nozare.lv" informēja referenduma iniciators Valērijs Štamers.
Viņš skaidro, ka SM lēmums par Daugavas kuģošanu nevar apturēt pilsoņu parakstīšanās procesu saskaņā ar likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".
Jau ziņots, ka, pēc AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētāja Ulda Pumpura aprēķiniem, Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu). Pumpurs uzskata, ka Daugavas kuģošana tālāk par Baltkrieviju ir lieka. Organizācijas - "Jaunā zīda ceļa" - vadītāji ir aprēķinājuši, ka jākuģo līdz Melnajai jūrai.
Ja rī viņi dabūs to referendumu, tev tiešām ir kaur viena doma, ka masas varētu to idiotismu atbalstīt? Vēl jo vairāk, ja EM ir aizklapējusi to jautājumu pavisam.
Kādreiz protestējot pret Basteja garāžas būvniecību Ulme uzkāpa kokā. Šķiet, ka dažiem šādi pasākumi partīk.
aizspogulijā viss ir iespējams
EM neko nav aizklapējusi, un arī SM nē, tikai paudusi viedokli, arī mūsējo. 10 000 jau ir masas , arī daudzi šeit klātesošie, ir parakstījušies par referendumu...
Muļķi kanālus nerok
Muļķi kanālus nerok
Ja paskatītos tajā parakstītāju listē, tad notiekti vismaz 70% no tiem ir 80 gadīgi tantuki, kuri ir gatavi parakstīties da par jeko, lai tikai nebūtu tik garlaicīgi. Pārējie 30% varētu būt tādi, kuriem no tās izpētes naudas potenciāli kaut kas var atlēkt. Katrā ziņā man dziļa pārliecība ir, ka vecais labais O.Benders būtu par visu šito absolūtā starā.
Aha, Tu ar daudziem tādiem "tantukiem" gribētu kaut Salacas maucienā nakti pavadīt. Un nemaz pēdējie nefinišētu.
Meitenēm nebija grūti iestāstīt, ka kopā ar kanālu taps arī airēšanas kanāls. Visiem mums te visādas pārliecības. Kamēr godaprāts un smadzenes atpaliek
Meitenēm nebija grūti iestāstīt, ka kopā ar kanālu taps arī airēšanas kanāls. Visiem mums te visādas pārliecības. Kamēr godaprāts un smadzenes atpaliek
Nesaprotu, Gundar - tu esi par vai pret to Daugavas rakšanu? Kādrei paklausies LR 1 Kurstpunkta brīvo mikrodonu - tur tie garlaicības māktie tantuki reizēm tādus brīnumus sastāsta. Bet, ja tevi tas viss process tik ļoti satruac, kaukā nedzir nevienu gundaru neda atbalstītāju, nedz pretinieku pusē. I vispār kāda jēga šite gari un plaši diskutēt, savu poziciju tā īsti arī nedefinējot.
Kam Tev mana pozīcija? Izvēlies savējo !!! Un kaut pirkstu pakustini
Jau iepriekš šamā pašā diskusijā savu pzīciju esu paudis nepārprotami - pret. Piedāvāju arī veikt propagandas braucienu pa Dagavas lokiem šovasar. Kaut kā tu vislaik ielies ar panākumiem aizstāvības frontē, bet nekā uzskatāma nav. Piedāvājums organizēties braucienam ir spēkā, bet, ja reiz labāk ir brēkāt Campo lapā (ko nesaktās nedz Daugavu rakt gribētāji, nedz atbildīgās ministrijas), tad turpini vien bubināt aizkrāsnē un vainot visus bezarbībā.
Zemāk informācija par diskusiju, kas veltīta Daugavas attīstības perspektīvām, varbūt kādam ir vēlme izteikties arī personiski, ne tikai virtuāli.
Trešdien, 17. novembrī, plkst.18:00 Rakstniecības un mūzikas muzejs (Rīgā, Pils laukumā 2) turpina latviskām vērtībām veltīto pasākumu ciklu. Sarīkojumā "Ko mums atļauj likteņupe?" diskutēsim par Daugavu un tās nozīmi 21. gadsimta Latvijā ekonomiskā, ekoloģiskā un simboliskā aspektā.
Pasākumā Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule iepazīstinās ar Daugavas un citu upju simbolisko nozīmi 20. gs. baltvācu literatūrā. Rakstnieks un Raiņa pētnieks Roalds Dobrovenskis dalīsies pārdomās par Daugavas lomu savā un Raiņa dzīvē. Arhitekts Viesturs Briedis paudīs viedokli par Daugavas izmantošanas saimnieciskajiem aspektiem un atcerēsies iespaidus par laivu braucienu pa Daugavu. Dramaturģe un Vides aizsardzības kluba viceprezidente Lelde Stumbre stāstīs par to, kas vides aktīvistus uztrauc Daugavas nākotnes vīzijās. Publicists Dainis Īvāns atcerēsies ieguvumus un zaudējumus cīņā par Daugavu.
Valodai, pilsonībai, karogam, leģionāriem, attieksmei pret zemi un citiem īpaši jūtīgiem jautājumiem kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem noteikti var pievienot sabiedrības rūpes par Daugavu. Staburaga zaudējums, būvējot Pļaviņu HES, uzvara cīņā pret Daugavpils spēkstaciju, pēdējo gadu aktualitāte – cīņa starp Rīgas-Hersonas kanāla būvētājiem un šī projekta pretiniekiem – tāda ir pēdējā pusgadsimta Daugavas cīņu bilance. Kā sabalansēt Daugavas, mūsu nacionālā simbola, īpašo statusu ar ekonomiskām, gluži praktiskām vajadzībām? Ko mēs drīkstam vai nedrīkstam darīt ar Daugavu, nenodarot pāri ne dabai, ne cilvēkiem, ne tautsaimniecībai? Vai šajā jautājumā iespējama situācija, kurā vilks ir paēdis un kaza dzīva? Aicinām ikvienu apmeklētāju aktīvi iesaistīties diskusijā.
Pēc sarīkojuma kopīgi dosimies pie Daugavas.
Pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā notiek katru trešdienu plkst. 18:00.
Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu Zeme un mīlestība un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums).
Trešdien, 17. novembrī, plkst.18:00 Rakstniecības un mūzikas muzejs (Rīgā, Pils laukumā 2) turpina latviskām vērtībām veltīto pasākumu ciklu. Sarīkojumā "Ko mums atļauj likteņupe?" diskutēsim par Daugavu un tās nozīmi 21. gadsimta Latvijā ekonomiskā, ekoloģiskā un simboliskā aspektā.
Pasākumā Latvijas Universitātes profesore Māra Grudule iepazīstinās ar Daugavas un citu upju simbolisko nozīmi 20. gs. baltvācu literatūrā. Rakstnieks un Raiņa pētnieks Roalds Dobrovenskis dalīsies pārdomās par Daugavas lomu savā un Raiņa dzīvē. Arhitekts Viesturs Briedis paudīs viedokli par Daugavas izmantošanas saimnieciskajiem aspektiem un atcerēsies iespaidus par laivu braucienu pa Daugavu. Dramaturģe un Vides aizsardzības kluba viceprezidente Lelde Stumbre stāstīs par to, kas vides aktīvistus uztrauc Daugavas nākotnes vīzijās. Publicists Dainis Īvāns atcerēsies ieguvumus un zaudējumus cīņā par Daugavu.
Valodai, pilsonībai, karogam, leģionāriem, attieksmei pret zemi un citiem īpaši jūtīgiem jautājumiem kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem noteikti var pievienot sabiedrības rūpes par Daugavu. Staburaga zaudējums, būvējot Pļaviņu HES, uzvara cīņā pret Daugavpils spēkstaciju, pēdējo gadu aktualitāte – cīņa starp Rīgas-Hersonas kanāla būvētājiem un šī projekta pretiniekiem – tāda ir pēdējā pusgadsimta Daugavas cīņu bilance. Kā sabalansēt Daugavas, mūsu nacionālā simbola, īpašo statusu ar ekonomiskām, gluži praktiskām vajadzībām? Ko mēs drīkstam vai nedrīkstam darīt ar Daugavu, nenodarot pāri ne dabai, ne cilvēkiem, ne tautsaimniecībai? Vai šajā jautājumā iespējama situācija, kurā vilks ir paēdis un kaza dzīva? Aicinām ikvienu apmeklētāju aktīvi iesaistīties diskusijā.
Pēc sarīkojuma kopīgi dosimies pie Daugavas.
Pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā notiek katru trešdienu plkst. 18:00.
Ieejas maksa Ls 1,50, pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu Zeme un mīlestība un Mūzikas instrumenti Latvijā apmeklējums).
Interesanti, kā Briedis plāno dzīvs no turienes tikt laukā ?:)
Tiem tur ziemeļos nav galvā sakāpis. Pilsētas centrā !!! http://www.kanuukajak.ee/
A Briedis šitādus būtu 5 uztaisījis. Un vēl krutākus.
Bet igauņiem tiešām skaists projekts. Varbūt, ka nemaz nav tik dārgi pumpēt ūdeni uz augšu?
Varbūt vēl sanāks tur pabraukāties?:)
Bet igauņiem tiešām skaists projekts. Varbūt, ka nemaz nav tik dārgi pumpēt ūdeni uz augšu?
Varbūt vēl sanāks tur pabraukāties?:)
5 varbūt nevajag, ar vienu pagaidām pietiktu.
domāju, ka tam kanālam pagaidām nav nekā kopīga ar Igauniju
Bālēliņi varētu aizstiegties priekšā un atjaunot Gaujas - Baltezera kanālu, tur neko nebūtu jāpumpē uz augšu :) Bet imvestīcijas ah kur lielas :)