DISKUSIJAS

Upes apraksti parasti sastāv no trim daļām
1. Enciklopēdiskie dati - garums, kritums, baseina platība...
2. Attālumi starp orientieriem, var mēģināt aprēķināt pēc PSRS armijas kartēm vai izmantojot GPS nosakot reālo braukšanas trajektoriju. Otrā metode nebūs neko daudz precīzāka un ar viena cilvēka mūža laikā, tas nebūs izdarāms. Visdrīzāk mēs nonāksim pie tiem pašiem datiem, kas ir Luksa aprakstos. Arī precīza attāluma noteikšana nav braucējiem tik svarīga - 1km Gaujā nav tas pats, kas 1 km Dursupē.
3. Subjektīvā un mainīgā daļa - braucama vai nebraucama no tās vai citas vietas, koku sagāzumi daudz vai ļoti daudz.
Par autortiesībām pirmajos divos punktos ir diezgan strīdīgs jautājums, bet šī subjektīvā daļa Luksa mazo upju aprakstos ir stipri novecojusi vai arī viņas tur praktiski nav. Tieši šo daļu es biju domājis, varētu veidot lietotāji un tieši par mazajām un nepopulārām upēm.

Aprakstu rediģēšanu noteikti nedrīkst ļaut katram. Man pieci apnesumi dienā nešķiet šķērslis, bet kāds var apgalvot, ka upe nav braucama vispār! Pat apnesumu skaits ir subjektīvs, jo bieži vien, taču tiek zāģēts un stumdīts koku sanesums, tā vietā lai to vienkārši ātri apnestu.

Pirms braucam pa kādu upi, vienmēr cenšos noskaidrot upes platumu, ja upe tek caur mežu, bet viņa ir šaurāka par vidējo koku garumu, tad minējumi par bebru populāciju, pat vairs nav tik būtiski. Upes platumu diezgan objektīvi var noteikt pēc PSRS armijas kartēm.
Šādas ziņas neesmu redzējis mazo upju aprakstos, bet kritērijs manuprāt ļoti būtisks. No braukšanas, tas protams neatur, bet maršruta garumu, gan vēlams piekoreģet.

Dobričam par ārzemēm - sklat. "ekspedīciju" sadaļu. Tā tad arī ir vieta ārzemju braucienu atskaņām. Tur ir reģionālie filtri un meklētājs, kurš vēl nav pieslēgts (bet db ir attiecīgie lauki un līdz ar aprakstu tiek aizpildīti), jo visu Atvara rakstu satura rādītājs vēl ir tikai 1/2 lpp. - tāpat viss redzams. Sūtiet - ja būs vairāk un būs ko meklēt, vajadzēs domāt kā meklēt.

Ekspedīciju sadaļā ir atrodama tikai Atvara bibliogrāfija, kas ir maza daļa no laivās.lv publicētajiem ārpuslatvijas ceļojumu aprakstiem. Bet vēl taču kaut kur piedzīvojumu sadaļā ir čupa ar rakstiem par Altaju, Kaukāzu, Korsiku, Norvēģiju, Karēliju, Pjemonti, Soču, utt., kas, noskrollēti dziļi lejā starp lokālu pasākumu atskaņām, pārklājas ar virtuāliem putekļiem. OK, kam tas būs ļoti vajadzīgs, tas, protams, izrevidēs visu arhīvu lai atrastu kaut ko sev noderīgu, bet ērtāk tas noteikti nebūs.

aprakstu rakstīšana un uzturēšana ir saistīta ar diezgan lielu ņemtni, kurai vajadzīga iekšējā balss. Ja tā klusē, nekas nesanāks.
Bet ārzemju pasākumiem informatīvos nolūkos pie raksta vajadzētu publicēt autora koordinātes - jo raksts parasti sniedz pilnīgi cita rakstura informāciju nekā vēlētos uzzināt potenciālie sekotāji (piem Dobriča raksts par Karpatiem ir uzskatāms piemērs :o) )
Un interesenti sazinātos ar zinātāju un izprasītu interesējošās lietas

Manuprāt piedzīvojumu apraksti un dienasgrāmatas nav upju apraksti... un tie droši ka paliks tur kur ir - pie piedzīvojumiem un pasākumiem. Tieši tāpēc ieviesu ekspedīcijas, kur akcents no "uh un ah" būtu likts uz informāciju un ieteikumiem. Tas, ka šobrīd tur ir tikai Atvara materiāli, ir problēma. Varu tos papildināt ar saviem "konserviem", bet mērķis ir cits - panākt jaunu (arī pēc 1990.g....) maršrutu apzināšanu un publicēšanu. Ja tautas iekšējā balss klusē un "ņemtne" nav pašmērķis, tad ir tā kā ir.

Atļaušos nepiekrist - bez visiem epitetiem katra dienasgrāmata vai ceļojumu apraksts sastāda arī pietiekošu informatīvo materiālu, kas varētu būt interesanta ļaudīm, kas pošas uz attiecīgo reģionu. Un, manuprāt, teiksim, JāņaR un kolēģu Altaja dienasgrāmata nav ne par kapeiku mazāk informatīva par Hercberga grupas Pamira dienasgrāmatu, Edgara Andersona Kaukāza dienasgrāmata nesatur mazāk informatīvā materiāla kā Atvara Aragvi raksturojums, tas pats attiecas uz manu Karpatu dņevņiku un Atvara Čeremošas raksturojumu. Es domāju, ka lapas apmeklētājs tikai iegūtu, ja dienasgrāmatas un ekspedīciju apraksti kopā ar citvalstu upju aprakstiem atrastos vienā sadaļā pārskatāmi safiltrēti pa reģioniem un vēl pie virsraksta būtu dots lasāmgadbala raksturojums - dienasgrāmata, locija, piedzīivojumu aparksts, utt.

Jāpiekrīt Dobričam.
Es jau esmu tā klusām bubinājis, ka manuprāt Campo mājaslapā pamazām ieviešas bardaks kuru pārzina tikai Agris viens pats.
Nav laika precīzi "ķidāt" kur un kas, bet manuprāt informācija aiz vien vairāk tiek izmētāta krustu šķērsu dažādās vietās, pie tam papildinot ar jaunām nodaļām, kas entropiju nemazina.
Arī 11 (!) diskusiju sadaļas ir pārlieku daudz saskaldītas.
p.s.
Tas nav ne uzbrauciens, ne nobrauciens autoram, tikai mans personīgais fīlings. Turu muti, ja esmu tāds vienīgais. :)

Taisnība. iesācējam te kaut ko atrast un saprast pagrūti. Man pagāja laiciņš. Varbūt mēs divi tādi?:)

ar Gūgli jau var visu sameklēt. :) Ar diskusijām gan būtu labi, ja visas tēmas tiktu apkoptas vienā un tām ierādīta lielāka vieta pirmajā lapā. Un nežēlīgi prasās pēc RSS barotnes, kaut vai tikai jaunajiem rakstiem. protams, diskusijām arī.

Bet vispār neko sliktu nevar teikt, jo tagad meklējot upju aprakstus Lietuvas laivotāju lapās, nākas secināt, ka viņiem līdz Campo "bardakam" vēl izcili tāls ceļs ejams :)

Paldies par labiem vārdiem... :)
Jāsaka, ka neesmu pārliecināts par teorijas "viss vienā vietā" pareizību. Kamēr runājam par 3x3 desām, tikmēr labi, bet pēc tam, ja ierakstu skaits aug? Tas, cik ienākošā informācija ir strukturējama ir atkarīgs no iesūtītāju pieejas un saprašanas, bet to jau nevar regulēt - tāpēc "tas kas ir" ir izveidojies no "tā kas ir". Ja jau tagad nevar atrast kaut vai pēc kontekstuālām norādēm (tas nozīmē ka paši nemeklējam, bet gaidam kad straume ko nesīs garām un vajadzīgais pats uzpeldēs pirmajā lapā vai kaut kā tā...), tad kas būs ja visu materiālu, kas gadu garumā uzkrājies paprāvs, sametīs vienā vietā... Skaidrs ka tad vajadzēs advancētu meklētājrīku, bet kāpēc jau tagad neizmantot to rindiņu augšā, kurai pierakstīts klāt "Meklēt"???
Par diskusijām varētu piekrist, tas gaida labojumus. Paliks diskusijas vispār un diskusijas pie rakstiem.
RSS arī būs, nevar visu uzreiz.

Protams, ka Campo nevar salīdzināt ar lietuviešu vienkāršību. Redzējis neesmu, bet varu iedomāties.
Par nākotni sapņot ir skaisti, bet reāli lielākajai daļai tēmu ir daži komenti