Ķūķu klintis ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā - 43m. Augšējo daļu - virs smilšakmeņiem - veido māla slāņi, kas satur daudz pārakmeņotu organismu atlieku. Ķūķu klintis strauji maina savu izskatu upes erozijas un daudzo noslīdeņu dēļ. Dažu gadu laikā krasts atkāpies pat par 10m!
Klinšu vidusdaļā ir savdabīga ala, kura pieejama tikai mazūdens periodā. 100m lejpus, virs Gaujas atvara, ir otra, nepieejama ala.
Klintis savu nosaukumu ieguvušas no tuvējām Ķūķu mājām. Ķūķu putra jeb ķūķis bija tradicionālais latviešu ēdiens ziemas saulgriežos.
Līdzās klintīm ir vairākpakāpju krāces, un to dēļ senatnē plostnieki majestātiskās klintis dēvējuši par Straujajiem iežiem.