Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlumā (39,5 m vjl.)), ap 20 km uz ziemeļiem no Valmieras atrodas slavenais Burtnieku ezers, kas vecākās kartēs un hronikās dēvēts arī par Estijerves, t.i., Igauņu ezeru. tas ir lielākais ezers Vidzemē (40 km2). Par burtnieka izcelšanos stāsta vairāki desmiti teiku. Vienā no tām teikts: senos laikos, kad pasaulē vel dzīvojuši visādi burvji, cilvēki vienam no viņiem lūguši, lai uzbur ezeru. Sākumā burvis tielējies, bet tad lielīgi paziņojis: “Man burt nieks!” tajā mirklī kā no gaisa nokritis liels un dziļš ezers, kuru ļaudis iesaukuši par Burtnieku. Ezers radies tieši tajā vietā, kur atradusies baznīca. Tā ar visu torni palikusi zem ūdens. Vēl tagad saulainā dienā Burtnieku ezera dibenā varot saskatīt torņa smaili ar gaili galā.
Ezera dienvidu krastā Livonijas konfederācijas laikā bijusi ordeņa celta Burtnieku pils (13. gs.?), no kuras līdz šodienai nonākušas tikai priekšpils nocietinājuma sienas un aizsarggrāvju atliekas. Tagad pils teritoriju apņem plašais (29,2 ha), gleznainais Burtnieku parks – gan vietējo iedzīvotāju, gan viesu iemīļota relaksācijas vieta. No parka senākās daļas (17.gs.?) saglabājušies tikai atsevišķi reti stādījumi uz dīķa saliņas. Pārējā parka teritorijā ar skaistām alejām, strūklakām un eksotiskiem augiem izveidota un iekopta 19. gs. Tajā atrodas arī Burtnieku pilsmuižas Jaunā pils – historicisma stila celtne, kura 20. gados bija Latvijas agronomu biedrības īpašums.
Burtnieku pusē jau no seniem laikiem labi attīstīta zirgkopība, un vietējās zirgaudzētavas jātnieki ir vieni no spēcīgākajiem Baltijā.